"Vienotības" politiķi ir pārliecināti par iespējām nodrošināt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu Saeimā, lai pieņemtu Lisabonas līguma grozījumus stabilitātes nodrošināšanai eiro zonā.
Tā trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja "Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un premjers Valdis Dombrovskis.
"Vienotības" pārstāvji sarunā ar prezidentu uzsvēruši, ka Lisabonas līguma grozījumi ir svarīgi ne tikai, lai izveidotu Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu eiro zonas stabilitātes veicināšanai. No tā ir atkarīga arī 2014.–2020.gada finanšu perspektīva un līdz ar to arī Kohēzijas finansējums Latvijai.
Līdz ar to skaidrs, ka šajos jautājumos parlamentāriešu atbalstam jābūt garantētam un "politiskais tirgus nav pieļaujams".
Valsts prezidents sacīja, ka no sarunām ar Saeimā pārstāvētajām partijām izrietēs arī viņa tālākā rīcība saistībā ar valsts nacionālās attīstības plāna izveidi un citiem valsts attīstībai svarīgiem jautājumiem.
Savukārt koalīcijas partiju attiecības ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, kas solījusi atbalstu Lisabonas līguma grozījumiem, ja tiks pie diviem ministru portfeļiem, Bērziņš nekomentēja, norādot, ka tas ir politiķu jautājums. Viņš uzsvēra, ka centīsies uzsvērt savu viedokli, lai panāktu rezultātu – pietiekamu Saeimas atbalstu balsojumā par Lisabonas līguma grozījumiem, kas ir gan Eiropai, gan Latvijai nozīmīgs lēmums.
Premjera padomniece Solveiga Silkalna, kura no Latvijas ir galvenā sarunu risinātāja par jauno starpvaldību līgumu, aģentūrai BNS paskaidroja, ka pašlaik ir runa gan par grozījumiem Lisabonas līgumā, gan par jaunu starpvaldību līgumu.
"Lisabonas līgumā Eiropas Savienības finanšu stabilitātes fondu ir doma pārveidot par mehānismu," klāstīja Silkalna un norādīja, ka mērķis ir izmaiņas līgumā panākt līdz šā gada vidum.
Savukārt starpvaldību līgums, par kura noslēgšanu pašlaik runā visas ES valstis, izņemot Lielbritāniju, paredz fiskālo disciplīnu. Pašreizējās sarunas liecina, ka līgums stāsies spēkā tikai tad, kad to būs ratificējis noteikts eiro zonas valstu skaits. Savukārt Latvijai līgums būtu saistošs pēc pievienošanās eiro zonai, kas iecerēta 2014.gadā.
Jau vēstīts, ka Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē pagājušajā nedēļā ar grūtībām izdevās apstiprināt Latvijas pozīciju par jauno starpvaldību līgumu par pastiprinātu ekonomisko savienību, jo opozīcija pirms balsojuma pameta sēdi un nepauda atbalstu Latvijas pozīcijai.
Opozīcija arī brīdinājusi, ka valdība riskē negūt Saeimas nepieciešamo atbalstu jaunajam līgumam.
Līguma apstiprināšanai, kā arī Lisabonas līguma grozījumu ratifikācijai Saeimā ir nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.