Neraugoties uz to, ka 11. Saeima izveidota ārkārtas vēlēšanu ceļā, sabiedrība joprojām nav apmierināta ar parlamenta darbu.
Politologi to skaidro ar nemākulīgu koalīcijas veidošanas procesu, kurā jaunais parlaments turpināja savu priekšgājēju tradīcijas, kā arī ar vēlētāju vilšanos par nerealizētajām, taču skaļi solītajām reformām.
TNS Latvia veiktais pētījums liecina, ka 52% respondentu nav apmierināti ar 11. Saeimas pirmajiem darbības mēnešiem. Jauno parlamentu ievēlēja septembrī ārkārtas vēlēšanās, kas bija nepieciešamas pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera paustās neuzticības Saeimai un tam sekojušā referenduma. Lai gan Latvijas balsotājiem pirmo reizi valsts vēsturē tika dota iespēja atlaist sevi diskreditējušo parlamenta sastāvu un tā vietā izveidot citu Saeimu, jaunais sasaukums tomēr nav mācējis atgūt sabiedrības uzticību.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka viens no galvenajiem vēlētāju neapmierinātības iemesliem ir ilgstošais un dažādiem skandāliem apvītais koalīcijas veidošanas process. Tā gaitā balsotāji kārtējo reizi varēja novērot politiķu divkosību un partiju konjunktūras stādīšanu augstāk par valsts interesēm, kas apliecināja, ka, neraugoties uz sastāva maiņu, jaunais parlaments turpina savu priekšgājēju tikumus.
Jāatgādina, ka, iztērējot apmēram divus miljonus latu referendumam un vēl tikpat Saeimas ārkārtas vēlēšanām, 11. Saeimas sastāvu pašlaik veido apmēram 60% iepriekšējā sasaukuma politiķu.
Tāpat F. Rajevskis ir pārliecināts, ka lielu daļu vainas par 11. Saeimas zemo reitingu ir jāuzņemas Zatlera Reformu partijai (ZRP), kas arī pati ir piedzīvojusi katastrofālu vēlētāju uzticības zudumu. Eksperts atzīst, ka ZRP skaļā, taču neprognozējamā un neprofesionālā darbošanās politikā nav attaisnojusi balsotāju cerības, kā dēļ nepatika pret neturētajiem solījumiem tiek attiecināta uz visu parlamentu. Tikmēr ZRP līderis Valdis Zatlers ar savas partijas darbību lielajā politikā ir apmierināts un norāda: jaunais parlaments tomēr esot galvastiesu labāks par iepriekšējo, jo tajā vairs nav pārstāvēti divi oligarhu spēki, t.i., Tautas partija un Latvijas Pirmā partija. Savukārt F. Rajevskis oponē: zaudēt vēlētāju uzticību var ļoti ātri, taču tās atgūšanai nepieciešams ilgs laiks un 11. Saeimai būs ļoti nopietni jāstrādā, lai kaut nedaudz uzlabotu savu reitingu. Tiesa, eksperts uzskata, ka tuvākajā laikā jaunais parlaments diez vai spēs jūtami uzlabot savu tēlu sabiedrības acīs.
***
Vai sabiedrība ir apmierināta ar 11. Saeimas līdzšinējo darbību?
Veicot aptauju, vai sabiedrība ir apmierināta ar līdzšinējo 11. Saeimas darbību, viedokļi bija dažādi. 51% aptaujāto atzina, ka 11. Saeimas līdz šim veiktos darbus vērtē negatīvi, norādot uz atsevišķām kļūdām, kas izraisījušas ne tikai izbrīnu, bet arī satraukumu. 39% iedzīvotāju norāda, ka līdz šim veiktie darbi un pieņemtie lēmumi vērtējami pozitīvi. Savukārt 10% aptaujāto atzīst, ka vēl ir pāragri spriest un nespēj novērtēt pašreizējās valdības darbu.
Jānis, IT speciālists:
– Es esmu apmierināts, jo viņi spēj paveikt daudz ko tādu, ko iepriekšējās Saeimas nevarēja. Piemēram, ieviesa nulles deklarāciju, manuprāt, to jau sen vajadzēja ieviest.
Vita, strādā kazino:
– Līdz šim esmu apmierināta. Man patīk, ka tiek pievērsta uzmanība latviešu valodai. Tiek veicināts, lai latviski runā jau no mazām dienām.
Jānis, galdnieks:
– Šobrīd neesmu apmierināts ar 11. Saeimas darbību. Ja valsts būtu uzņēmums, tas sen būtu bankrotējis. Es gaidu reālas darbības, nevis tikai tukšus vārdus.
Mirdza un Melita, pensionāres:
– It kā esam apmierinātas. Mūs biedēja ar pensijām, bet daļa Saeimā ir kārtīgi cilvēki. Iztikt var, nekas labāks jau nebūs.
Mareks, viesmīlis:
– 11. Saeimas darbību vērtēju neapmierinoši. Tā varētu funkcionēt daudz labāk. Mani neapmierina, piemēram, Nila Ušakova spekulācijas, par to negribu neko sīkāk komentēt.
Lilita, strādā izglītības jomā:
– Pašreiz ir grūti spriest, viņu darbu vērtēšu pēc 100 dienām. Pagaidām vērtēju drīzāk pozitīvi, jo vismaz izglītības jomā notiek kaut kāda kustība.
Lidija, pensionāre:
– Neesmu apmierināta ar Saeimas darbu. Man nepatīk viņu savstarpējās nesaskaņas. Valdībā būtu jāvalda lielākai saskaņai, jāpieņem kopīgi lēmumi, pagaidām katrs ir atsevišķi.
Kārlis, medicīnas students:
– Esmu neapmierināts. Neredzu īsti pamatojumu, kāpēc bija nepieciešams referendums par krievu valodu, tas ir pretrunā ar to, ko paši parakstījuši. Īpaši manī izbrīnu raisīja Saeimas iepriekšējais viedoklis par finansējuma samazināšanu Latvijas kardioloģijas centram – invazīvajai kardioloģijai. Šķiet dīvaini, ka 21 miljons tiek vērtēts augstāk par 2000 cilvēku dzīvībām gadā. Es ceru, ka nekas tāds neatkārtosies. Arī savstarpējo cīņu par varu es vērtēju negatīvi. Valdībai jābūt saskaņotākai, savas nesaskaņas nevajadzētu izrādīt visai sabiedrībai.
