Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļiem nav vienotas nostājas, vai tai būtu jāpublisko to deputātu vārdi, kas piedalījās parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai saistībā ar oficiālu divvalodību Latvijā.
CVK šādu lūgumu ir saņēmusi no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pēc tam, kad viens no deputātiem Nikolajs Kabanovs ("Saskaņas centrs") atzina, ka viņš ir parakstījies par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tā kā tas ir deputāta zvēresta pārkāpums, par to viņš sodīts ar rakstveida brīdinājumu.
Komisijas locekļiem nav vienota viedokļa, vai CVK būtu jāpārbauda parakstītāju vārdi un starp tiem jāmeklē tautas kalpi.
"Tā kā tiesību aktos atbildes uz šo jautājumu nav, komisijas locekļu viedokļus skatīsim kādā no sēdēm," aģentūru BNS informēja CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Savu viedokli Cimdars pagaidām vēl neatklāja. "Man vēl nav atbildes uz visiem jautājumiem," piesardzīgs bija CVK līderis, piebilstot, ka viens no pamatnosacījumiem ir, vai šāda jautājuma izlemšana vispār ir CVK kompetencē.
Vairāki aģentūras BNS aptaujātie CVK locekļi uzskata, ka Saeimas komisijas lūgumam jāatsaka.
Elizabete Krivcova ("Saskaņas centrs") parakstu vākšanu pielīdzina vēlēšanām, kur darbojas balsošanas aizklātuma princips.
"Uzskatu, ka deputātu vārdi nav jāatklāj, jo šī ir tiešas demokrātijas procedūra, kas pielīdzināma vēlēšanām. Notikusi legāla tiešas demokrātijas forma, un pēc analoģijas būtu jāpiemēro noteikumi par balsošanas aizklātumu. Ja kāds vēlas savu nostāju publiskot, viņš to var darīt, kā to izdarīja Kabanovs," pamatoja Krivcova.
Viņa uzskata, ka Kabanovam pilnīgi pamatoti piemērots sods, bet "pret tiem, kuri tā nedara [neatklāj, vai parakstījušies], nav pamata demokrātijas principus pārkāpt".
Kārlis Kamradzis ("Vienotība") piekrīt viedoklim, ka šie dati nav izpaužami, jo "tad panāksim atklātas balsošanas".
"Es teiktu, ka šī ir tā reize, ka datiem nevajadzētu būt publiskiem. Ja kāds to vēlas teikt, lai viņš to saka. Vai mēs atgriežamies pie tā, ka mums jāizveido čeka?" jautāja Kamradzis.
Tomēr vienlaicīgi viņš sacīja, ka tas ir koks ar diviem galiem.
"Ir vēl viens aspekts. Nu uzzinās tauta savu varoņu vārdus, kas no tā mainīsies? Ko mēs iegūstam, izņemot ažiotāžu, sausais atlikums ir nekāds," uzskata CVK pārstāvis.
Savukārt Ritvars Eglājs (Nacionālā apvienība) ir pārliecināts, ka nav pamata šādu informāciju neatklāt.
"Parakstīšanās kā process nav gluži vēlēšanas. Ja aizejam parakstīties, mums pasē paliek spiedogs. Parakstīšanās spiedogs jau nozīmē, par ko esam parakstījušies," pamatoja Eglājs.
Visus viedokļus CVK apkopos kādā no tuvākajām sēdēm.
CVK strādā deviņu cilvēku sastāvā.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti ceturtdien ārkārtas sēdē noraidīja Satversmes grozījumu tālāku virzību, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Līdz ar Saeimas lēmumu ne ātrāk kā pēc viena mēneša un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem ir jārīko referendums. Iespējamais tautas nobalsošanas datums ir 18.februāris.
Satversmes grozījumus par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai iepriekš parakstu vākšanā atbalstīja vairāk nekā 187 tūkstoši jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.