Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija vēlas uzklausīt visu Pilsonības likuma grozījumu priekšlikumus iesniegušo ministriju pārstāvjus, jo iesniegtā pakete vērtējama kā pretrunīga, trešdien žurnālistiem norādīja apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais ("Vienotība").
Viņš pastāstīja, ka ministriju iesniegtie priekšlikumi vērtējami kā strīdīgi un pretrunīgi. Pirms iesniegšanas Saeimā nav bijusi izveidota darba grupa, kas šos priekšlikumus apspriestu. Līdz ar to argumenti par labu grozījumiem neesot gana spēcīgi un debates būs jāturpina uzreiz pēc jaunā gada.
"Viedokļi ir ļoti pretrunīgi, un tagad mēs šīs pretrunas ieraugām. Tāpēc mums būtu jāuzklausa visas priekšlikumus iesniegušās ministrijas," atzina Čaklais.
Komisija trešdien uzklausīja Ārlietu ministrijas viedokli par sagatavotajiem grozījumiem. Ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore-Kukule (Zatlera Reformu partija, ZRP) pēc sēdes žurnālistiem norādīja uz Ārlietu ministrijas pozīciju un sešu ministru atbalstīto viedokli, ka nepilsoņu bērniem, kuri pēc 1991.gada 21.augusta piedzimuši Latvijā, automātiski pienākas pilsonība, ja vien pret to rakstveidā neiebilst kāds no bērna vecākiem. Pašlaik likums noteic, ka pret to var iebilst tikai abi vecāki, turklāt nepilsoņu ģimenē dzimis bērns vispirms tiek reģistrēts kā nepilsonis.
Sondore-Kukule paskaidroja, ka šis priekšlikums ir saistīts ar reģistrācijas kārtības vienkāršošanu. Pašlaik nepilsoņu bērnus vispirms reģistrē kā nepilsoņus un tikai tad noteiktā laika posmā abiem vecākiem ir tiesības pārreģistrēt bērnu par pilsoni. Ārlietu ministrija uzskata, ka tikko dzimušu bērnu jāļauj uzreiz reģistrēt kā pilsoni, turklāt tam pietiktu ar viena vecāka piekrišanu. Tas saistāms ar praktiskiem apsvērumiem, jo viens no vecākiem var būt, piemēram, darba gaitās ārzemēs, klāstījja Kukule.
Vienlaikus viņa piebilda – ja vecāki nepilsoņi nevēlas, ka bērns kļūst par pilsoni, tad var lūgt bērnu reģistrēt kā nepilsoni, līdz ar to pilsonība nav spiesta lieta.
Viņa noraidīja izteiktos pārmetumus, ka ZRP ar šo iniciatīvu bremzējot Pilsonības likuma grozījumu virzību, jo ZRP nostāja šajā jautājumā ir turpinājums pašreizējā partijas vadītāja un kādreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtajiem ierosinājumiem attiecībā uz izmaiņām likumā, tās vēlāk arī atspoguļojušās partijas priekšvēlēšanu programmā.
Savukārt Ārlietu ministrijas pozīcijas ir saistītas ar starptautiskām saistībām, tostarp ANO Bērnu tiesību konvenciju, kas paredz bērniem piedzimšanas brīdī tiesības uz pilsonību, teica ministra padomniece.
Jau vēstīts, ka valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos priekšlikumus Pilsonības likuma grozījumiem, kas paredz iespēju nepilsoņu ģimenē dzimušam bērnam kļūt par pilsoni, ja to atbalsta viens no vecākiem.
Pašlaik spēkā esošā kārtība paredz, ka ir jābūt abu vecāku, ja viņi ir nepilsoņi, rakstveida iesniegumiem par to, ka viņu atvase kļūst par Latvijas pilsoni.
Valdības viedoklis tika papildināts ar atsevišķu ministru – ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, kā arī bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa – pausto, ka nepilsoņu ģimenē bērni piedzimstot automātiski kļūst par Latvijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, ja pret to rakstveidā iebilst kāds no bērna vecākiem.
Viens no priekšlikumiem ir svītrot no likuma aizliegumu par Latvijas pilsoņiem būt tiem iedzīvotājiem, kuri pēc 1990.gada 1.maija ieguvuši citas valsts pilsonību. Tādējādi personām, kas bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā jeb pirms Latvijas okupācijas, kā arī šo personu pēcnācējiem bez laika ierobežojuma būs tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem. Tiek pieļauta arī šo personu dubultpilsonība.
Tostarp grozījumi paredz dubultpilsonību bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas; kā arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību dēļ.