Šadurskis sāk darbu Eiropas Parlamentā

"Vienotības" pārstāvis Kārlis Šadurskis beidzot, pēc divarpus gadu gaidīšanas, var sākt darbu Eiropas Parlamentā (EP).

Beļģija beidzot ir ratificējusi protokolu par papildu 18 Eiropas Parlamenta deputātiem, tostarp devīto Latvijas EP deputātu, kā to paredz Lisabonas līgums par izmaiņām EP deputātu skaitā.

Izmaiņas stājās spēkā jau 1.decembrī, bet balsojums par jaunajiem deputātiem paredzēts pirmdien plenārsēdē Strasbūrā. Līdz ar to pēc divarpus gadu gaidīšanas Šadurskis kļūs par EP deputātu. EP vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem.

Jaunais eiroparlamentārietis atzina, ka viņam ir zināms gandarījums un viņš vēlētos strādāt izglītības un kultūras komitejā, kā arī vides komitejā. "Ja izdosies, tad interesanti būtu strādāt arī budžeta komitejā, bet tur ir ļoti liela konkurence. Dzīvosim, redzēsim," teica Šadurskis.

EP Informācijas birojā aģentūrai BNS pavēstīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis sāka protokola ratifikācijas procesu nacionālā līmenī 2010.gada septembrī, sekojot 2010.gada jūnijā apstiprinātajiem nacionālo valdību lēmumiem pieņemt priekšlikumu par EP deputātu skaita izmaiņām. Beļģija bija pēdējā valsts, kas protokolu ratificēja.

Visi ratifikācijas protokoli pašlaik tiek apkopoti Romā, kur tika parakstīta līguma galīgā versija. 18 jaunie deputāti varēs sākt darbu EP no 1.decembra, kad protokolu apkopošanas process būs pabeigts. Piemēram, ja visi protokoli Romā tiks apkopoti līdz novembra beigām, jaunie deputāti darbu varēs sākt 1.decembrī.

Papildu deputātu vietas EP pienākas Spānijai – četras deputātu vietas, Austrijai, Francijai un Zviedrijai — katrai pa divām, un Bulgārijai, Itālijai, Latvijai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Slovēnijai un Apvienotajai Karalistei — katrai pa vienai deputāta vietai.

Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais