Latvija un Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies par pēdējās pārskata misijas un aizdevuma programmas noslēgšanu, teikts EK pārstāvniecības Latvijā izplatītajā paziņojumā.
Aizdevēji Rīgā uzturējās no 28. oktobra līdz 10. novembrim saistībā ar sarunām par piekto un pēdējo starptautiskās finansiālās palīdzības programmas pārskata misiju Latvijā. Pēc "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanas, kas ietekmēja arī valdības stratēģiju attiecībā uz "airBaltic", sarunu noslēgšanai bija nepieciešams saņemt papildus informāciju no Latvijas amatpersonām. Līdz ar to misijas pārstāvji savu dienestu līmenī ir vienojušies par pēdējās pārskata misijas un aizdevuma programmas noslēgšanu, teikts paziņojumā.
Aizdevēji norāda, ka Latvijas valdības politikas programmas mērķis ir palīdzēt nodrošināt noturīgu ekonomikas atveseļošanos, sekmēt valsts spēju aizņemties kapitāla tirgū par pieņemamām likmēm un veicināt Latvijas spēju izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai ilgtspējīgā veidā atbilstoši mērķim 2014.gada janvārī.
"Pašlaik Latvijas ekonomika atveseļojas no nopietnas lejupslīdes, un šogad plānota ekonomiskā izaugsme 4,5-5% apmērā. Tomēr nākošgad šī izaugsme varētu krasi palēnināties saistībā ar ekonomikas un finanšu stāvokļa pasliktināšanos ārpus Latvijas. Lai gan ir paredzams, ka patēriņa cenu inflācija nākošgad samazināsies, ir nepieciešama rīcība, kas veicinātu zemas inflācijas vidi. Šā gada budžeta deficīts visdrīzāk būs zemāks nekā paredzēts, neskatoties uz ievērojamiem neparedzētiem izdevumiem saistībā ar "airBaltic"," teikts paziņojumā.
EK un SVF pārstāvji norāda, ka darba tirgus apstākļi ir uzlabojušies, tomēr ilgtermiņa bezdarba līmenis vēl joprojām ir augsts, un ir jāpievērš īpaša uzmanība tādām problēmām kā prasmju zaudēšana vai to neatbilstība darba tirgus pieprasījumam. Nabadzības līmenis vēl joprojām ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Šādos apstākļos misijas pārstāvji ilgstoši ir uzsvēruši nepieciešamību saglabāt pietiekamu sociālās drošības sistēmas izdevumu līmeni.
Latvijas valdība ir izvirzījusi mērķi 2012. gadā panākt budžeta deficītu 2,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai izpildītu vispārējā valsts budžeta deficīta kritēriju eiro ieviešanai ilgtspējīgā veidā. Lai gan misijas pārstāvji pauda bažas par dažiem no valdības budžeta projektā paredzētajiem pasākumiem, piemēram, vēl vairāk samazināt izdevumus ceļu uzturēšanai un sociālajai drošības sistēmai, tomēr ar šī budžeta pasākumiem vajadzētu pietikt, lai sasniegtu fiskālo mērķi. Ja būs nepieciešams, 2012. gadā valdība arī ir apņēmusies ieviest papildu pasākumus, lai izpildītu deficīta kritēriju, teikts paziņojumā.
Attiecībā uz banku sektoru valdība 2.novembrī ir iesniegusi EK "Hipotēku un zemes bankas" pārdošanas stratēģiju ar mērķi sākt kontrolētu tās komercportfeļa pārdošanu. Šis solis 21. novembrī ļāva atbrīvot vēl 100 miljonus eiro budžeta finansēšanas vajadzībām no banku sektora atbalstīšanai rezervētajiem līdzekļiem, piebilsts paziņojumā.