Lietuva iesniedz Krievijai notu par vēstures falsifikāciju

Lietuva iesniegusi Krievijas vēstniecībai Viļņā notu, protestējot pret vēstures falsifikāciju saistībā ar Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) mājaslapā publicēto dokumentu, kurā apgalvots, ka Latvija, Lietuva un Igaunija Otrā pasaules kara laikā sadarbojušās ar nacistisko Vāciju un neesot ievērojušas ar Padomju Savienību noslēgtās divpusējās vienošanās.

"Paužam nožēlu, ka dažas Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersonas joprojām dzīvo pagājušajā gadsimtā valdošajos vēstures falsifikācijas uzskatos, kas ir pretrunā ar Lietuvas un Krievijas 1991.gada 29.jūlija līgumu par starpvaldību attiecību attīstību un garu. Par vēstures falsifikācijas faktu iesniedzām notu," ceturtdien aģentūru BNS informēja Lietuvas ĀM.

Krievijas ĀM mājaslapā 17.novembrī tika publicēts dokuments ar nosaukumu "PSRS ārpolitiskā darbība Lielā Tēvijas kara priekšvakarā".

Tajā teikts, ka "'īpašu uzmanību padomju vadība pievērsa ziemeļrietumu robežu nostiprināšanai. Svarīgi bija nepieļaut Baltijas [valstu] pārvēršanos par placdarmu agresijai pret PSRS".

"Neskatoties uz 1939.gada rudenī noslēgtajiem līgumiem ar Lietuvu, Latviju un Igauniju par savstarpēju palīdzību, šo valstu valdības turpināja īstenot pretpadomju politiku. Tās radīja pirmām kārtām jau grūtības atrisināt konkrētus jautājumus, kas saistīti ar padomju garnizonu izvietošanu šajās valstīs, un vienlaicīgi paplašināja sadarbību ar nacistisko Vāciju. Baltijas valstu valdībām vairākkārt tika norādīts, ka tāda rīcība pārkāpj divpusējos līgumos noteiktās saistības," klāstīja Krievijas diplomāti.

"Tomēr Baltijas valstu valdošo aprindu politiku neatbalstīja sabiedrības vairākums, un pēc 1940.gada jūlijā notikušajām Latvijas un Lietuvas tautas saeimu un Igaunijas Valsts domes vēlēšanām pie varas šajās valstīs nonāca Padomju Savienībai lojāli spēki. Visas iepriekš minētās likumdevējas varas institūcijas vērsās PSRS Augstākajā padomē ar lūgumu uzņemt šīs valstis padomju valsts sastāvā, un 1940.gada augusta sākumā šo lūgumu apmierināja. Rezultātā PSRS ziemeļrietumu robežas drošība tika nostiprināta, kas bija nopietns nosacījums, lai atvairītu Vācijas agresiju šajā virzienā," vēstures notikumi skaidroti Krievijas ĀM sagatavotajā dokumentā.

Latvijā

Šā gada 7. septembrī Latvijas teritorijā ieklīdušo (vai tomēr testēšanas nolūkā iesūtīto?), gandrīz 100 kilometrus nolidojušo un Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas dronu “Shahed”/”Geranja” var uztvert gandrīz kā augstāku spēku sūtītu zīmi lāča ziemas miegā guļošajai Latvijas aizsardzības sistēmai.

Svarīgākais