Priekšstats par Baltiju kā vienotu veselumu ir ilūzija - nekādas Baltijas nav, jo Lietuva, Latvija un Igaunija gājušas katra savu atšķirīgu attīstības ceļu, uzskata Vācijas ietekmīgā laikraksta "Frankfurter Allgemeine Zeitung" ilggadējais žurnālists Roberts fon Lūciuss.
"Latvijas Avīze" sestdien vēsta, ka viņš šogad sarakstījis grāmatu vācu valodā par Baltijas valstīm "Trīs Baltijas ceļi: Lietuva, Latvija, Igaunija – sabradātas un augšāmcēlušās", kurā apraksta Baltijas valstu jaunāko laiku un senāku vēsturi, pievērsdamies teju visām dzīves šķautnēm. Pa nodaļai atvēlēts gan Igaunijai kā jauno tehnoloģiju zemei, kas bija "pirmā valsts pasaulē, kur pilsoņi varēja nobalsot vēlēšanās no saviem mājas datoriem", gan Nobela prēmijas literatūrā laureātei Vizmai Belševicai, kurai pašmāju sabiedrībā bija "gandrīz popzvaigznes statuss", gan enerģētikas milžu cīniņiem par "Mažeiķu naftu" Lietuvā, gan baltvācu liktenim un latviešu "augošajai pašapziņai".
Par Latviju žurnālists raksta tā: "Nav nekā cita, kas kopš atbrīvošanās no Maskavas varas būtu nodarbinājis Latvijas politiku un sabiedrību vairāk kā attiecības starp Latviju un Krieviju un latviešiem un krieviem."
Viņš arī secina, ka "vēl vairāk nekā Lietuva un Igaunija Latvija ir tilts starp ziemeļiem un dienvidiem, rietumiem un austrumiem, kas to dažkārt padara par bezprofila vidus zemi, kurai savs ceļš vēl meklējams".
Lai gan Lietuvai arī esot daudz neskaidrību ar savu identitāti, pēc viņa domām, tomēr Lietuva kā zeme stipri rūpējas par to, kas notiek valstīs tai blakus, pat vairāk nekā par ES valstīm tā interesējas par Baltkrieviju, Ukrainu un citām zemēm līdz pat Gruzijai.
Viņaprāt, Lietuvai ir "vēsturiska sajūta", ka šis virziens ir tās ārpolitiskais smaguma punkts.
"Savukārt Igaunija ir stipra tehnoloģiju nācija, kas lūkojas Somijas un Ziemeļeiropas virzienā. Tā pat ir vairāk ziemeļnieciska nekā baltiska. Latvijai nav ne viena, ne otra no šiem elementiem. Tai drīzāk ir tilta funkcija austrumu virzienā." Fon Lūciuss gan uzsver, ka tā nebūt neesot kritika – tikai konstatējums.
Žurnālists grāmatā rakstījis arī par oligarhiem.
Latvija trīs Baltijas valstu vidū, kā Lūciuss norāda grāmatā, ir īpaša ar to, ka tajā oligarhu ietekme ir visizteiktākā.
"Latvijā ir aptuveni trīs tādas personas, kuras pēc definīcijas būtu dēvējamas par oligarhiem. Igaunijā oligarhu vispār nav. Nav apstiprinājušās kādu noteiktu oligarhu saites ar noteiktām partijām un noteiktiem medijiem. Toties Lietuvā šādu personu, ko varētu definēt kā oligarhus, ir krietni vairāk nekā Latvijā. Tas nozīmē, ka katra atsevišķa oligarha rokās koncentrējas daudz mazāk varas," skaidrojis žurnālists.
Oligarhu trūkums Igaunijā, viņaprāt, skaidrojams ar ziemeļvalstu ietekmi uz Igaunijas sabiedrību un juridisko sistēmu.