Pēc Vladimira Putina atgriešanās Krievijas prezidenta amatā Kremļa un Baltijas valstu attiecības joprojām paliks naidīgas, uzskata pazīstamais Krievijas politologs Andrejs Piontkovskis.
"Attiecības būs tikpat naidīgas, kādas bija viņa pirmā un otrā prezidenta pilnvaru termiņa laikā. [Dmitrijs] Medvedevs bija fiktīvs prezidents, kas vienkārši saglabāja troni siltu," trešdien Viļņā notiekošajā Starptautiskajai Tolerances dienai veltītajā konferencē teica Piontkovskis.
Politologs skaidroja, ka Krievijas politiskā elite pret Baltijas valstīm izturas ar naidīgi tādēļ, ka uzskata tās par Rietumu pasaules daļu, kas arī Krieviju uzskata par nedraudzīgu. Viņš atgādināja, ka padomju filmās lietuviešu aktieriem uzticēja fašistu ģenerāļu un amerikāņu spiegu lomas.
Krievijas politiskā elite "ienīst Rietumus, tostarp arī Baltijas valstis. Baltijas valstis ir Rietumu daļa, to ir ļoti grūti apzināties, jo reiz tā bija Padomju Savienības daļa. Tas ir Rietumu attīstības piemērs un Krievijai tas var būt lipīgi," klāstīja Piontkovskis.
No otras puses, viņaprāt, Maskava naidīgāk nekā pret Lietuvas centieniem izturas pret Krievijai par draudzīgākām uzskatīto Ukrainas un Gruzijas centieniem tuvināties ar Rietumiem.
"Maskava ļoti baidās no Ukrainas un Gruzijas piemēra - tās vienmēr Krievijai bija tuvākas. Baltijas valstu panākumi ir nepatīkami, bet ne tik nāvējoši kā Ukrainas vai Gruzijas. Tādēļ ir pielikti tik lieli pūliņi, lai apspiestu Oranžo revolūciju [Ukrainā], karotu Gruzijā," norādīja politologs.
"Jūs neesat tik bīstami, tādēļ esat lielākā drošībā nekā Gruzija vai Ukraina," viņš uzsvēra.
Septembrī notikušajā Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" kongresā pašreizējais premjerministrs Putins paziņoja par plāniem pēc nākamgad martā gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām plāno atgriezties Kremļa saimnieka krēslā.