Valdības sociālie partneri Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē pauda neapmierinātību, ka valdība sociālos partnerus neiesaista budžeta sagatavošanā. Tieši slepenība, pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja Pētera Krīgera domām, vainīga pie tā, ka valdība nepietiekami īsteno strukturālās reformas.
«Spēkus vajadzēja koncentrēt uz to, lai budžeta sagatavošanā būtu pieejama pilna informācija, lai varētu diskutēt un no mūsu puses sagatavot priekšlikumus,» sacīja P. Krīgers, «tagad visu darām otrādi – vispirms vienojamies ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad parādām cilvēkiem.» Ja notiktu saturīgas diskusijas, tad, pēc arodbiedrību domām, konsolidācijas plānā neparādītos tādas zināmā mērā absurdas lietas kā papildu ieņēmumi no radaru darbības vai atsauces uz koncepciju par nekustamā īpašuma nodokli, kura vēl nav valdībā izskatīta. «Nākamgad man reizi mēnesī jāpārkāpj ātrums, jāsamaksā sods, tā palīdzot valsts budžetam,» ironizēja P. Krīgers. Arī darba devēju pārstāvji norāda: lai gan solījumi necelt nodokļus tiek ievēroti, konsolidācijas pasākumi ir samērā formāli un nav balstīti uz strukturālām reformām.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis iebilda, ka informācija tiek sniegta pietiekami un visas valdības sēdes nevar būt atklātas, lai izvairītos no dažādiem pārpratumiem. Premjers piebilda, ka sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem ir smagnējas; viens no iemesliem ir skaidri noteiktās pozīcijas, kuras «neplānojam koriģēt – celt nodokļus vai samazināt pensijas vai pensiju piemaksas –, šie jautājumi no aizdevējiem parādās dažādos veidos».