Rīgas domē uz tikšanos ar premjeru Valdi Dombrovski šodien pulcējas pašvaldību vadītāji – no šīs tikšanās atkarīgs, cik smags būs nākamais gads Latvijas iedzīvotājiem.
Kontekstā ar faktu, ka nākamā gada valsts budžetu valdība un Starptautiskais Valūtas fonds apspriež aiz slēgtām durvīm, šī tikšanās vērtējama kā milzīgs panākums. Premjers apsolījis, ka pašvaldībām aizmuguriski galīgais lēmums par nākamā gada budžetu netiks pieņemts.
Jāatgādina, ka 3. novembrī steigā tika sasaukta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes ārkārtas sēde, jo neoficiāli kļuva zināma konsolidācijas plāna būtība. Valsts it kā nepaaugstina nodokļus, valsts it kā nepasliktina cilvēku dzīves kvalitāti, taču caur iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali to pavēl darīt pašvaldībām. Tātad plāns ir rīkoties identiski kā pagājušajā gadā, proti, komplektā ar jauniem pienākumiem un sociālā drošības tīkla pasākumu pildīšanu bez attiecīga finansējuma budžeta samazinājumus uzgrūst pilsētām, novadiem, pagastiem. Arī jaunās valdības deklarācijā ir minēta iecere nodot pašvaldībās valsts pārvaldes funkcijas.
Politiskajā retorikā pēdējās dienas pavīdējusi atziņa, ka pašvaldības krīzē tikušas saudzētas un beidzot arī tām nāktos palīdzēt valstij iznest budžeta cirpšanu, taču tas neatbilst patiesībai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas veiktajām aplēsēm kopš 2009. gada tieši pašvaldības jostu sajozušas ciešāk. Valsts savus izdevumus samazinājusi par 386,5 miljoniem, kamēr pašvaldības par 470,2 miljoniem jeb 26,3%. Un šobrīd trauksme tiek celta par plānu paņemt nost nākamgad vēl 15%, kas naudas izteiksmē būtu 60 miljoni. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis brīdina par iespējamajiem sociālajiem nemieriem. Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga viņam oponē – cilvēku ārpus Rīgas palicis tik maz, ka nebūs jau kam rīkot tos nemierus. Vienkārši arī atlikušie aizbrauks.
Šobrīd iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas ir svarīgākais pašvaldību ienākumu avots, tiek sadalīts šādi – 82% paliek pašvaldībām, 18% aiziet valstij. Valdība šo proporciju plāno pārdalīt sev par labu – paņemot vēl piecus procentus. Tad proporcija būtu šāda: 23% valstij, bet 77% paliktu pašvaldībām. LPS domes ārkārtas sēdē tika nolemts tam kategoriski nepiekrist. Lai nosegtu papildu pienākumus – algas pedagogiem, sabiedriskais transports, GMI pabalsta pārņemšana, veselības aprūpe u.c. –, pašvaldībām nepieciešami klāt vēl 2%. Šī tad arī ir centrālā pozīcija šīsdienas cīņā ar premjeru.
Skrundā piektdien uz Novadu dienu pulcējās pilsētu un novadu līderi no visas Latvijas. Līdztekus aktuālāko sociālo, attīstības un finanšu problēmu risinājumu meklējumiem darba grupās pašvaldību cilvēki uz sarunu bija izsaukuši trīs valdības pārstāvjus: labklājības ministri Ilzi Viņķeli, izglītības ministru Robertu Ķīli un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu. Pirmie divi neatbrauca un pat neinformēja, kāpēc. Zināms gan, ka pēcpusdienā bija nolikta valdības ārkārtas sēde. E. Sprūdžs uz brīdi atbrauca un vismaz nodemonstrēja, kāpēc tieši viņu premjers Valdis Dombrovskis iecēlis pašvaldību ministra amatā. Gados jauns rīdzinieks, kam par pašvaldību problēmām ir visai miglains priekšstats un kurš aizstāv valdības, nevis savas aizbilstamās jomas pozīciju. «Viens, divi, fantastiski, labdien,» mikrofonu pārbaudīja ministrs, pateica pāris frāzes par savu Cēsīs dzīvojošo vectēvu, kurā pēdējos gados sācis ieklausīties, pakaunināja arī sanākušos par iepriekšējā dienā pieņemto lēmumu nepiekrist konsolidācijas plāniem: «Dokuments ir labs, lai sataisītu trādirīdi presē, bet būsim konstruktīvi!» Tomēr, kā viņa skatījumā izpaustos konstruktīvisms, izņemot bezierunu paklausību, ministrs neprecizēja.
Pirms aizskriešanas uz Rīgu ministrs vēl pameta pāris ideju, kas pašvaldību cilvēkiem tagad jāapspriež. Viena ir – 100% atlaide sociālās apdrošināšanas iemaksu daļai darba devējiem, kas nodarbina ilgstošos bezdarbniekus. Otra – mazo skolu nākotnes izšķiršanā jāpiesaista speciāla Finanšu ministrijas darba grupa. Pašvaldību vadītāji nogrozīja galvas, zālē atskanēja nīgra murdoņa. Dažs sprieda, ka E. Sprūdžs kaut ko sajaucis un laikam domā, ka varbūt ir labklājības ministrs.
Samulsumu, kas iestājās, kad ministrs atvēlēja minūtīti trim īsiem jautājumiem, ar komentāru pārtrauca kāda Aizputes novada grāmatvede: «Visa nauda koncentrējas ap Rīgu, taču pārējā Latvija nav dižpilsēta Rīga. Es ieteiktu jums, pirms paklausīt Starptautiskajam Valūtas fondam, padomāt par Latvijas laukiem.»
Pēc ministra aizbraukšanas kafijas pauzē daudzi pašvaldību līderi apbēdināti grozīja sirmās galvas: «Nu puika...»
Ventspils novada mērs Aivars Mucenieks, Neatkarīgās taujāts par pirmajiem iespaidiem, iepazīstoties ar savas nozares ministru, secina: «Domāju, viņš vēl nav sapratis, ka ir pašvaldību ministrs un ka viņam jālobē mūsu finanšu līdzekļi. Viņš necīnās pret, bet nebūs arī tas, kurš mūs šobrīd aizstāvēs. Vispār tas ir briesmīgi, ka tādā laikā, kad izšķiras tik svarīga lieta kā budžets, ministra amatā esam dabūjuši skolnieku, kurš tagad sāks mācīties.