Parakstu vācēji, kas veltījuši kritiku Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) par skopo informāciju saistībā ar parakstu vākšanas vietām par Satversmes grozījumiem, kuru mērķis ir panākt krievu valodai valsts valodas statusu, pagaidām neplāno rīkot plašas akcijas, lai to popularizētu.
Parakstu vākšana sāksies otrdien, 1.novembrī.
Kopš Satversmes grozījumu izstrādāšanas biedrība ziedojumos saņēmusi vairākus tūkstošus latu, norādīja biedrības "Dzimtā valoda" līderis Vladimirs Lindermans. Pēc viņa teiktā, gaidāma skrejlapu izplatīšana pilsētās un publikācijas krievu presē. Viņš vērtē, ka savākt nepieciešamo parakstu skaitu grozījumu tālākai virzībai ir reāli.
"Tie cilvēki, kas ir gatavi parakstīties, ir gatavi to darīt, viņiem vienīgi vajag informāciju par iecirkņa atrašanās vietu un darba laiku. Visvairāk mums palīdz fakts, ka "Saskaņas centrs" nav paņemts valdībā, jo viņu vēlētāji parakstīsies," uzskata Lindermans.
"Pašlaik man liekas, ka nepieciešamo parakstu skaitu savāksim," viņš prognozēja.
SC oficiāli ir norobežojies no šīs parakstu vākšanas un centieniem krievu valodai panākt valsts valodas statusa piešķiršanu.
Savukārt dienu pirms parakstu vākšanas atbalstu paudusi Sabiedrisko organizāciju padome, kas apvieno krievu kopienas Latvijā, un tās vadītājs Viktors Guščins ("PCTVL ‒ Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā").
"Protams, ka tas varētu saasināt latviešu un krievu attiecības, bet valodas politika mūsdienu Latvijā nav pareiza. Tās dēļ latvieši pirmām kārtām ir lielāki cietēji, jo 20 gadu Latvijā turpinās valodas karš un nevienam tas nav izdevīgs. Mēs nevaram runāt par integrāciju, līdz nebūs sakārtots valodas jautājums. Pirmām kārtām krievu valodai ir jāiegūst valodas statuss, tas ir acīmredzami," uzskata Guščins.
Jau ziņots, ka pēc 12 tūkstošu parakstu savākšanas par Satversmes grozījumiem, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, CVK ir ierosinājusi parakstu vākšanu, kas ilgs mēnesi. Grozījumi Satversmē tiks iesniegts parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.