Šleseram izbeidzas deputāta imunitāte; KNAB neatklāj kratīšanas plānus
Līdz ar 10.Saeimas pilnvaru beigām deputātam Aināram Šleseram izbeidzas deputāta imunitāte. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) publiski neatklāj, vai ir plānots veikt kratīšanu pie politiķa.
Jau pirmdien, 17.oktobrī, sanāk jaunā Saeima un līdz ar to izbeigsies 10.Saeimas deputātu pilnvaras, kā to nosaka Satversme. Negatīvais Saeimas balsojums par tiesībsargājošo iestāžu lūgumu veikt kratīšanas Šlesera dzīvesvietās bija viens no 10.Saeimas atlaišanas iemesliem.
Lai arī Šlesers kandidēja arī uz 11.Saeimu, neviens no viņa pārstāvētās Šlesera Reformu partijas LPP/LC parlamentā neiekļuva.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai BNS sniedza kodolīgu atbildi uz jautājumu, vai tagad, kad Šleseram beidzas deputāta imunitāte, KNAB plāno veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās vai veikt citas izmeklēšanas darbības pret šo politiķi.
"Kratīšana ir Kriminālprocesa likumā paredzēta izmeklēšanas darbība, ko izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus. Izmeklēšanas darbības, to nepieciešamību un veidus plāno un veic kriminālprocesa virzītājs atbilstoši attiecīgajai izmeklēšanas stadijai. Informāciju par atsevišķām krimināllietā plānotajām izmeklēšanas darbībām KNAB nav tiesīgs atklāt, jo saskaņā ar likumu tas ir izmeklēšanas noslēpums," paskaidroja Vitenburgs.
Ceturtdien, kad notika 10.Saeimas pēdējā sēde, Šlesers tajā nepiedalījās. Ar Šleseru aģentūrai BNS sazināties neizdevās, jo uz tālruņa zvaniem viņš neatbildēja.
Jau ziņots, ka pēc Saeimas negatīvā balsojuma atļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanas Šlesera dzīvesvietās Saeimā tapuši Satversmes grozījumi.
Satversmes noteic, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.
Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu samazināt imunitāti deputātam un noteikt, ka Saeimas locekli nevar aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar sākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima. Tas nozīmē, ka kratīšanai nebūs nepieciešams balsojums parlamentā. Satversmes grozījumi parlamentā vēl nav pieņemti.
Vēstīts arī, ka KNAB 20.maijā ierosinājis kriminālprocesu par vairākiem amata noziegumiem – kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, kā ietvaros notikušas kratīšanas.
Lietā iesaistīti 26 uzņēmumi un 11 personas, no kurām sešas ir amatpersonas. KNAB bija lūdzis parlamentam atļauju veikt kratīšanu arī deputāta Šlesera dzīvesvietā, taču Saeimas vairākums tam nepiekrita. Tieši pēc šā deputātu lēmuma toreizējais Valsts prezidents Zatlers paziņoja, ka rosina atlaist Saeimu.