Intervija par esošo politisko situāciju ar Saskaņas centra valdes priekšsēdētāju un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.
– Uzreiz pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām Saskaņas centram izveidojās ļoti aktīva sadarbība ar Zatlera Reformu partiju un pat tika panākts lēmums par kopīgas koalīcijas veidošanu. Kādas bija jūsu sarunas, kā veidojāt kopējo izpratni par politiskajiem jautājumiem?
– Mūsu pozīcija valdības veidošanas sarunās ar ZRP bija ļoti aktīva. Šī aktivitāte nebija publiska, atspoguļota medijos, jo mēs negribējām, lai tas traucētu sarunās. Sarunas notika aktīvi visos līmeņos – politiķu un arī ekspertu līmenī. Mēs pārliecinājāmies, ka ZRP cilvēkiem ļoti rūp viņu programmatiskie uzstādījumi, viņi tiešām vēlas realizēt reformas. ZRP daudzi cilvēki ir ideālisti šā vārda labākajā nozīmē, kuri uzskata, ka viņiem, ja jau viņi ir ievēlēti, ir jārealizē vismaz daļa no tām reformām, par kurām viņi runā un ko cilvēki atbalstīja. Protams, mēs saskārāmies ar ZRP politiskās pieredzes trūkumu, bet tas nav mīnuss, jaunai partijai tas ir normāli.
No vienas puses – mēs nebijām izbrīnīti, ka ZRP mainīja viedokli [par sadarbību ar SC], jo mēs politikā esam redzējuši daudz ko. Arī tie izteikumi par tankiem [ka nekad nemainīs lēmumu par koalīciju ar SC]... Bet tomēr tas bija dīvaini.
– Kas tomēr notika? Kādi ir īstie iemesli, kāpēc ZRP mainīja savu lēmumu par sadarbību ar SC?
– Vienotībai ir ārkārtīgi svarīgi izveidot koalīciju ar Nacionālo apvienību, jo tādējādi viņiem tiek vairāk ministru portfeļu. Vienotībai taču ir ļoti daudz neievēlētu ministru, partiju līderu, kas ir palikuši aiz vēlēšanu borta, un tiem nepieciešams atrast amatus, ievilkt tos Saeimā kaut ar tā dēvēto mīksto mandātu. Vienotības aprēķins bija cinisks – aiziesim ar NA, dabūsim vairāk amatu. Viss, punkts. Kā saka Āboltiņas kundze – situācija mainās. Viņi ar intrigām un meistarību uzvarēja ZRP, vienkārši piespieda viņus, gan tāpēc, ka viņiem ir pieredzes trūkums, gan arī acīmredzamas problēmas ar mugurkaulu un raksturu. Iespējams, piedāvāja ZRP par kādu ministra vietu vairāk, pasolīja vēl kaut kādas veto tiesības ZRP. Nu kas tās par veto tiesībām?! Ir taču skaidrs – ja viņi ir tik mīksti, viņiem nekāds veto nelīdzēs. Tā nu ZRP apmeta kažoku uz otru pusi un aizgāja citā virzienā.
NA arī ir pakļāvusies Vienotības vēlmei būt pie varas. Es nevaru to nekādi nosodīt, ņemot vērā SC nostāju, bet NA arī piekāpās vairākiem principiem – par to, ka nebūs skolas tikai latviešu valodā un Gaidis Bērziņš arī 16. martā pie Brīvības pieminekļa neies. Līdz ar to var uzskatīt, ka šajā laika brīdī ārkārtas vēlēšanu absolūtais uzvarētājs ir Vienotība. Kas attiecas uz ZRP – viņiem var būt ideālākās reformas galvā, bet viņi tās nespēj īstenot. Ja tu, būdams politikā, nevari pusotru nedēļu izturēt politisko partneru spiedienu, tad kādas reformas tu vari īstenot?!
– ZRP tagad uzlikusi uz bremzēm jau izveidoto koalīciju.
– Tas ir īsts meksikāņu seriāls.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"