Valsts mežu dienests (VMD) plāno atlaist 100–150 darbinieku, lai optimizācijas dēļ būtu iespējams palielināt algas esošajiem darbiniekiem, portālam "Baltic Business Service" pastāstīja jaunais Valsts mežu dienesta (VMD) ģenerāldirektors Andis Krēsliņš.
Viņš uzsvēra, ka VMD reformas mērķis ir, lai ar tiem līdzekļiem, ko valsts dienestam ir piešķīrusi no budžeta, maksimāli varētu realizēt to likumu ievērošanas uzraudzību un kontroli, kas VMD ir saistoši, proti, lai meža īpašnieka rīcība būtu atbilstoša Meža likuma un Medību likuma normām, kā arī lai tiek veikta ugunsapsardzība mežā. "Skaidrs, ka finansējums ir mazs, tāpēc tas ir jāizmanto efektīvi," sacīja VMD šefs.
"Kādā veidā mēs to darīsim? Salīdzinoši ar pašreizējo struktūru mēs optimizējam vadības un atbalsta funkcijas. Pirmkārt, optimizējam vadītāju skaitu. Otrkārt, visu laiku bijām ļoti pretimnākoši iedzīvotājiem, palīdzējām viņiem daudz vairāk, nekā to prasa mūsu normatīvie akti. Nu, piemēram, atnāk iedzīvotājs uz mežniecību, un viņam ir meža apsaimniekošanas plāns, bet viņš īsti nezina, ko darīt. Mežniecību darbinieki agrāk ieteica, ko darīt – vai nocirts kailcirti, vai veikt kopšanas cirti, vai arī, ja mežs jau agrāk izcirsts, ir labākais laiks atjaunot, un tā tālāk. Šāda pakalpojuma funkcijas ir tīras biznesa funkcijas," klāstīja Krēsliņš.
Viņš atzina, ka no konsultāciju sniegšanas VMD jau pamazām ir atteicies. "Kādreiz to darījām, tad izveidojām speciālu konsultāciju pakalpojumu centru, kas bija VMD sastāvā. Tagad šis centrs ir jau aizgājis uz tīru biznesa struktūru un darbojas Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra sastāvā," paskaidroja Krēsliņš.
VMD vadītājs teica, ka patlaban VMD struktūra darbojas ar desmit struktūrvienībām – šīm desmit struktūrvienībām kopumā pa visu valsti ir vēl 77 apakšstruktūrvienības. "Šīs apakšstruktūrvienības mēs arī optimizējam. Taču gatavojamies saglabāt iedzīvotāju pieņemšanas punktus – birojus, kuros būs iespējams iesniegt iesniegumus, izteikt vēlmes, kas ir saistītas ar VMD," informēja Krēsliņš.
Viņš norādīja, ka optimizācijas dēļ būtu jāpalielina algas esošajiem darbiniekiem. "Mēs ļoti labi saprotam, ka no jaunā gada mūsu zemākā līmeņa amatpersonas par tagadējo algu, ka uz rokas ir iespēja saņemt aptuveni 200 latu, ne var, ne arī vairs vēlas strādāt. Tas nav normāli cilvēkam ar augstāko izglītību, kuram ir ģimene un vēl jāizmanto personīgais autotransports, lai pārvietotos. Drīzāk to var salīdzināt ar simtlatnieku programmu. Visu šo gadu cilvēki iet prom no dienesta, tiklīdz atrod labāk apmaksātu darbu. Līdz ar to mums obligāti bija jāmeklē iespējas, kā paaugstināt atalgojumu. Šis ir tas ceļš – mēs optimizējam aptuveni 200 amata vietu. Bet reālais cilvēku skaists būs starp 100–150, jo jāņem vērā, ka no gada sākuma jau vairāki darbinieki ir aizgājuši prom," pastāstīja Krēsliņš.
Pēc viņa teiktā, VMD centīsies paturēt tos cilvēkus, kuri ir ar augstāku kvalifikāciju, zināšanām, prasmēm. "Jā, jau pašlaik ir izveidotas komisijas, kuras nodarbosies ar izvērtēšanu. Izvērtēšana sastāvēs no divām daļām. Pirmajā daļā tā notiks pēc kritērijiem, kas saistīti ar izglītību, darba stāžu, pieredzi attiecīgos amatos, prasmi darbā ar datoriem un GPS iekārtām. Otra daļa būs tests, kurā tiks pārbaudītas cilvēka zināšanas par normatīvajiem aktiem, kā arī būs praktiskais darbs ar mūsu datubāzēm," klāstīja Krēsliņš. Viņš piebilda, ka visiem būs iespēja startēt uz jaunajiem amatiem.
"Ja iepriekš mežsarga alga bija aptueni 300 latu mēnesī uz papīra, tad no 1.janvāra šīs personas alga, kuru nu sauks par mežzini, jau būs 460 latu mēnesī uz papīra. Taču šis darbinieks gan pats apskatīs mežā objektu, gan arī pieņems attiecīgus lēmumus. Līdz šim to darīja divi cilvēki – mežsargs apskatīja objektu un mežzinis pieņēma lēmumu. Nenoliedzami, ka arī šī nav nekāda milzīgi iekārojama alga, bet, ņemot vērā, ka mēs vēl papildus strādājam pie transporta nodrošinājuma, tad vismaz salīdzinājumā pieaugums tomēr būs būtisks," paskaidroja Krēsliņš.
Viņš informēja, ka reorganizētā VMD struktūra sāks strādāt no nākamā gada 1.janvāra.