Intervija ar Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru.
– Jūs reklāmā pirms partijas kopsapulces stāstījāt, ka jūsu labākā īpašība ir spēja pulcēt ap sevi cilvēkus, kas ir gudrāki par jums. Ko jūs ar to domājāt?
– Es vēlējos uzsvērt savu spēju veidot spēcīgas komandas. Spēcīga komanda ir tā, kurā ir spēcīgas personības, ar lielu potenciālu nākotnē, kuriem ir spējas augt. Šādās komandās parasti veidojas tas, ko es saucu par kolektīvo intelektu – cilvēki bagātina viens otru, un šādas grupas progresē ļoti strauji.
– Ja jūsu partijas premjera kandidātam Edmundam Sprūdžam ir tikai vidējā izglītība, tad jūs gribat teikt, ka viņš ir gudrāks par jums?
– Ja mēs paskatāmies, kādā mācību iestādē ir mācījies Sprūdža kungs un cik vispār cilvēku ir šajā iestādē mācījušies, tad redzam, ka tas ir ļoti augsts līmenis. Šis ir vairāk jautājums par to, kāpēc mūsu jauniešiem ir jāmācās ārzemēs, kāda ir mūsu augstākās izglītības kvalitāte, nevis par to, kad Sprūdža kungs iegūs maģistra grādu – šogad vai nākamgad.
– Vai Zatlera Reformu partija, kad ir noskaidrojies, ka Sprūdža kungam ir vidējās izglītības diploms un vairākos simtos tūkstošu latu privātie un uzņēmumu parādi, nesāk nožēlot savu izvēli? Jūs zinājāt šo situāciju, kad virzījāt Edmundu Sprūdžu uz premjera amatu?
– Mēs partijā esam ļoti atklāti viens pret otru gan par savām saistībām, gan par savām problēmām. Mēs visu šo zinājām. Latvijā ir bijusi ekonomiskā krīze, un loģiski, ka tā ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Loģiski arī, ka, uzsākot uzņēmējdarbību, cilvēks vispirms tajā iegulda un tāpēc viņam ir lielas parādsaistības, lai uzņēmumi sekmīgi attīstītos. Sagaidīsim un paskatīsimies uzņēmumu gada pārskatus un tad izdarīsim secinājumus par veiksmīgu vai neveiksmīgu uzņēmējdarbību.
– Vai Sprūdža izvēle nav izmisuma diktēts solis – jo neviens cits negribēja nākt par ZRP premjera kandidātu? Manuprāt, situācijā, kad jūs uzrunājāt citus cilvēkus un tie jums atteica, jums pašam vajadzēja būt premjera kandidātam.
– Ja jūs atceraties, ka tad LTV 100. panta preses klubā, kas bija mūsu pirmā publiskā uzstāšanās, mēs bijām trijatā – es, Edmunds Sprūdžs un Vjačeslavs Dombrovskis. Mēs esam partijas kodols, un šajā pārliecībā mēs ejam konsekventi uz priekšu.
– Sprūdžs intervijā pietiek.com apgalvo, ka esot runāts par kandidēšanu uz premjera amatu ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Ivetu Šulcu un eirokomisāru Andri Piebalgu un tad esot noskaidrojies, ka ar viņiem nav pa ceļam. ZRP tiešām nav pa ceļam ar Šulcu un Piebalgu?
– Mēs meklējām daudzus premjera kandidātus. Bet sarunu gaitā mēs pārliecinājāmies, ka mūsu izvēle ir labākā, raugoties no viedokļa – kurš spēs realizēt mūsu programmu, ja kļūs par Ministru prezidentu. Es domāju, ka šeit būtu vairāk jāskatās, kā Sprūdža kungs izskatās kontekstā ar citiem kandidātiem, un tie arī būs galvenie argumenti un pierādījumi par labu mūsu izvēlei.
– Vai situācija ar premjera amata kandidātu pēc vēlēšanām varētu mainīties? ZRP uzturēs šo kandidātu spēkā, runājot jau, piemēram, par konkrētu koalīciju?
– Mēs noteikti nepieļausim to situāciju, kāda ir bijusi pēc divām iepriekšējām Saeimas vēlēšanām – kad kāda partija ir uzvarējusi, konstatējusi, ka iestājusies pēctecība, un tad šo uzvaru pārvērtusi vienā lielā neveiksmē. Mēs domājam ilgtermiņā. Mūsu pirmais mērķis, protams, ir iegūt lielāko balsu skaitu nākamajā parlamentā, mūsu nākamais mērķis ir vadīt valdību vai būt valdībā, atkarībā no tā, kā lems vēlētāji. Nākamais mērķis ir pārliecinoši uzvarēt aiznākamajās Saeimas vēlēšanās pēc trim gadiem.
– Jūs neatbildējāt par premjera kandidatūru.
– Mēs esam konsekventa partija. Mēs esam vienojušies par savas partijas programmu un vēlamies to īstenot. Ilgtermiņā mums ir mērķis kļūt par spēcīgu partiju.
– Es nesapratu, ko tas nozīmē attiecībā uz premjera kandidatūru.
– Es, man liekas, atbildēju ļoti skaidri – ja mēs esam izvirzījuši Sprūdža kungu par Ministru prezidenta kandidātu, tad mēs pie šīs kandidatūras arī pieturēsimies un visādi atbalstīsim.
– Jūs sadarbībai ar Saskaņas centru izvirzījāt vairākus nosacījumus...
– ...jūs domājat vecos stereotipos. Mēs esam pateikuši, ka vienīgā partija, ar kuru mēs nesadarbosimies, ir tā, kurā būs oligarhu nauda un tieša ietekme. Kā to rāda priekšvēlēšanu prognozes un aptaujas, vienīgā šāda partija varētu būt Zaļo un zemnieku savienība. Tur ir šī sarkanā līnija. Ar vienu vienīgu mērķi – nepieļaut, ka oligarhiem un noteiktām biznesa grupām ir ietekme uz Latvijas politiku un valdību. Pēc vēlēšanām, kad vēlētāji būs pateikuši savu vārdu, mēs sēdīsimies pie sarunu galda ar visām partijām un mēģināsim noskaidrot, ar kurām mēs varam īstenot savu programmu.
– Tātad pirms vēlēšanām ir viena situācija un pēc tam – atkarībā no vēlētāju izvēles?
– Ir tikai viena sarkanā līnija.
– Tātad ar ZZS – nekādā gadījumā?
– Tieši tā. Es gribu teikt vēlētājiem – ja jūs negribat oligarhu varu Latvijā – nebalsojiet par viņiem!
– Latvijā ir tikai viens oligarhs, kas ietekmē ZZS, un visi pārējie ir kaut kas margināls?
– Piekrītu, ka šis jautājums ir daudz plašāks. Bet to, ko es vēlos uzsvērt – mūsu partija ir pilnīgi neatkarīga no dažādām biznesa grupām, un tas ir tas, ko mēs arī centīsimies pierādīt. Par pārējām partijām – jā, jautājums ir vietā.
– Esat manā skatījumā visai asprātīgi atbildējis uz jautājumiem presē par Aivaru Lembergu – sak, tā jau ir pagātne.
– Jā, viņš jau ir pagātne.
– Bet vai tad vajag tādā gadījumā ar pagātnes rēgiem cīnīties?
– Jums pilnīga taisnība – nav.
– Ko jūs tādā gadījumā saprotat ar to, ka viņš ir pagātne?
– To, ka viņa politiskā ietekme ir samazinājusies, un to, ka tā samazināsies pēc vēlēšanām vēl vairāk.
– Vai tad ir vērts tā vērsties pret ZZS, ja jau Lemberga ietekme ir tik maza?
– Jūs varat ZZS nošķirt no Lemberga?
– Zatlera kungs, jūs primitivizējat – nevar apšaubīt, ka ZZS politiķi ir patstāvīgi domājoši un politikā nevar visu reducēt uz vienu cilvēku.
– Pēdējie septiņi mēneši ir parādījuši daudzas konsekvences. Arī to, cik neveiksmīga bijusi šī koalīcijas valdība, kas ir novedis pie Saeimas atlaišanas.
– Kurā mirklī jums Lembergs kļuva par pagātni – jūs padzērāt kopā vīnu, viņš jums nesolīja atbalstu prezidenta vēlēšanās, un tad viņš kļuva par pagātni?
– Es domāju – par pagātni Latvijas politikā. Tam nav sakara ar to, ar ko kāds ir kādreiz kopā vakariņojis vai vīnu dzēris.
– Nē, bet tomēr gribu zināt, kāpēc jūs gribat cīnīties ar pagātni.
– Kad Igaunijas prezidentam Lenartam Meri savulaik vaicāja, kāpēc ir jācīnās ar komunismu, ja tā vairs nav, viņš atjautāja: «Bet kurš ir redzējis komunisma līķi?» Te ir tā analoģija – mums ir jābūt pārliecinātiem, ka nav šim cilvēkam nekādas politiskās ietekmes, varas pār medijiem un konkrētiem cilvēkiem. Tad mēs varēsim būt daudz drošāki nekā šodien. Šajā vēlēšanu kontekstā – Lembergs ir pagātne.
– Runājot par caurspīdīgumu partijas finansēšanā. Rīgu tomēr nepamet baumas par krievu miljardiera Pjotra Avena finansējumu jūsu partijai.
– Jūs jau pati atbildējāt. Tās ir baumas vai vēl labāk – tenkas. Mēs tiešām gribam, lai mūsu politika būtu atkarīga no tenkām un tenku vācelēm? Mūsu partijas finansējums ir pietiekami caurspīdīgs, tas arī tiek pārbaudīts KNAB. Pilsoņiem ir jātic KNAB, nevis tenkām.
– Sakiet, kā jūs izskaidrojat, ka vairāki jauni cilvēki tā vietā, lai apmaksātu, piemēram, mācību gadu augstskolā, pa tūkstotim ziedo ZRP? Jums tas nešķiet dīvaini?
– Tā ir katra pilsoņa izvēle, kā viņš tērē savu naudu.
– Kāpēc, jūsuprāt, Artūram Zvejsalniekam bija jāpamet partija? Un kas ir V nauda?
– Zvejsalnieks tika izslēgts ētisku apsvērumu dēļ. Tāpēc, ka partijai sniedza par sevi nepatiesas ziņas.
– Kādas?
– Tas lai paliek mūsu kompetencē.
– Kādu amatu sev redzat pēc Saeimas vēlēšanām?
– Mūsu partijas princips ir, ka amati ir jāieņem visprofesionālākajiem cilvēkiem noteiktā jomā. Šis princips ir jāattiecina arī uz mani. Ja jūs paskatītos manas prezidentūras četrus gadus, tad redzētu, ka es esmu vislielāko uzmanību veltījis politiskās sistēmas reformai. Man ir žēl, ka tikai viens no maniem priekšlikumiem – tautas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu – ir ticis pieņemts Saeimā un visi pārējie ir palikuši uz plaukta. Man būtu jāuzņemas noteikta politiskā atbildība vēlētāju priekšā, jāstrādā Saeimā un šīs politiskās reformas jānoved līdz galam.
– Kā Saeimas priekšsēdētājam?
– Es nebūtu tik kategorisks. Es teiktu – galvenais ir darbs Saeimā. Jebkuram deputātam ir liela ietekme, ja viņš to vēlas realizēt.
– Uz Valsts prezidenta amatu nepretendēsiet?
– Valsts prezidenta vēlēšanas ir pēc četriem gadiem. Es šobrīd koncentrējos uz to, lai vēlēšanās pēc mēneša Zatlera Reformu partija sasniegtu labāko iespējamo rezultātu.
– Jums nav žēl, ka jūsu pūles nav novērtējuši tie populārie cilvēki, kuri tika uzrunāti, lai pievienotos jūsu partijai?
– Cik daudzas no šīm populārajām personām būtu spējīgas pieņemt rīkojumu Nr.2 [ par Saeimas atlaišanas ierosināšanu]? Tas ir drosmes jautājums, tas ir atbildības uzņemšanās jautājums. Acīmredzot daudzi no šiem populārajiem cilvēkiem jūtas labi tur, kur viņi ir.
– Ļoti daudzus ir pārsteigusi jūsu gatavība atcelt pazeminātās PVN likmes malkai, apkurei, zālēm, presei, zīdaiņu pārtikai. Jūs vēl gribat palielināt nodokļu slogu mazturīgajiem. Jūsu piedāvājums par algas nodokļa samazināšanu šajā kontekstā neko nedod – ļoti lielai sabiedrības daļai ienākumi nav no algas, bet no sociālajiem pabalstiem un pensijām.
– Jāsāk ar to, kas ir būtisks. Būtisks ir nodokļu sloga samazinājums darbaspējīgajiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums. Tas vedīs konkurētspējas paaugstināšanas, aplokšņu algu izskaušanas virzienā. Ja spēsim to panākt, tad darbaspēka izmaksas būs mazākas, bet varbūt tas, ko saucam alga uz rokas – lielāka. Tas ir galvenais uzdevums – stimulēt iekšējo patēriņu, lai cilvēkiem ir nauda, ko tērēt. Kas attiecas uz PVN – jā, tas nebija godīgi – tik strauji pieaudzēt PVN likmes. Mēs runājam par PVN likmju izlīdzināšanu, kas varētu notikt 2013., 2014. gadā, lai visi varētu pielāgoties. Mēs gribam atbalstīt latviešu rakstniekus un dzejniekus, lai viņiem būtu jāmaksā tāda pati nodokļu likme kā tiem, kuri viņu grāmatas izdod. Mēs vēlamies vienādus konkurences apstākļus dažādās uzņēmējdarbības jomās. Visas nodokļu izmaiņas ir vērstas uz to, lai bagātie maksātu vairāk, bet mazturīgie tiek atbalstīti ar dažādiem pabalstiem – par komunāliem maksājumiem un citiem pašvaldību pabalstiem.
– Kas tad tos pabalstus maksās – pašvaldībām jau šobrīd naudas nav!
– Nevajag skatīties nākotnē no šodienas situācijas. Situāciju nākotnē mēs varam veidot.
Nodokļi ir tikai celti, tie jāsāk samazināt.
– Bet jūsu programmā ir nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana.
– Tur ir tas pats princips – bagātie lai maksā vairāk. Mums arī ir pilnīgs haoss ar kadastrālajām vērtībām – ir jāpanāk šīs sistēmas sakārtošana. Lai bagātie maksā par lieliem un dārgiem īpašumiem lielus nodokļus, bet tie, kuriem dzīvoklis ir vienīgais īpašums, lai maksā mazus nodokļus.
– Jūs lietojat vārdu bagātie. Par kādu ienākumu līmeni ir runa?
– Visbagātākie mūsu valstī algas nesaņem – bagātie biznesmeņi. Tā vietā, lai izsekotu, cik kurš saņem, tā vietā ir vieglāk izsekot, kāds ir īpašums.
– Valstī tik bagātu cilvēku nemaz tik daudz nav – kāds būs fiskālais efekts no šāda pasākuma?
– Es domāju, šeit lielāka nozīme ir nevis fiskālajam efektam, bet taupības pasākumiem. Jo valdība spēs taupīgāk dzīvot, jo ātrāk pienāks tā diena, ka mēs varēsim laist nodokļus uz leju un dot stimulu ekonomikas attīstībai.
– Kāpēc jūs tā iestājaties pret mazo pensiju indeksāciju? Ja jums tas šķiet īstermiņa un populistisks risinājums, kurš tad ir ilgtermiņa un nepopulistisks pensiju jomā?
– Es iestājos pret to, ka tiek mānīti veci cilvēki ar to, ka viņiem ir iespējams palielināt uzreiz pensijas – nedomājot par to, kādas būs viņu pensijas 2012., 2013., 2014. gadā. Cilvēkiem jābūt drošiem, ka viņu pensijas būs tādas kā tagad un sāks augt tad, kad sāks augt Latvijas ekonomika.
Ilgtspējīga pensiju sistēma ir tā, kas spēj dot drošības sajūtu arī šobrīd darbspējīgiem cilvēkiem, vidēja vecuma un jauniem cilvēkiem. Ja paskatās sociālā budžeta līknes, tad ilgstoši ar sociālā budžeta līdzekļiem tika lāpīts budžeta deficīts, un tagad prognozes ir tādas, ka sociālajā budžetā varētu pietrūkt naudas. Nevajag kaut ko populistiski darīt. Pensionāri ir ļoti saprātīgi cilvēki, viņi skaita katru savu kapeiku, un, pat ja ienākumi ir ļoti nelieli, viņi grib būt droši par savu naudu un to, ka viņi to varēs saņemt arī nākamajos gados.
– Jā, pensionāri ir saprātīgi. Bet ļoti daudziem no viņiem nekādu nākamo gadu nebūs – viņi nomirs. Un pieaugošas inflācijas apstākļos viņiem arī daži lati klāt pie pensijas ir nauda. Aicinot domāt par paaudžu solidaritāti, jūs it kā pretnostatāt strādājošos un pensionārus.
– Pensionāriem ir ļoti liela dzīves pieredze, viņi ir dzīvojuši dažādos režīmos, piedzīvojuši ļoti dažādu dzīves līmeni. Un es gribu teikt, ka pensionāri gan ļoti jūtīgi reaģē uz savu tiesību un pensiju aizskārumu, taču viņi ir viena no solidārākajām sabiedrības grupām – viņiem taču arī ir bērni un mazbērni. Krīzes laikā pensionāri bieži bija tie, kas uzturēja ar savām pensijām veselas ģimenes. Bet viņi grib stabilitāti un negrib nekādus satricinājumus. Ir jābūt pacietīgiem. Gan pienāks tas brīdis, kad kopprodukts augs tiks strauji, ka varēs paaugstināt pensijas. Līdz brīdim, kad strādājošie ar saviem nodokļiem spēs nodrošināt gan izglītību, gan pensijas.
– Vēlreiz par dīvāniem, kas bija pirkti Jūrmalas rezidencei par 44 tūkstošiem latu, un vēlāk šis iepirkums tika noslepenots. Kāpēc nebija publiskā iepirkuma, kāpēc jūs man televīzijā savulaik teicāt nepatiesību, ka neko nezināt ne par cenām, ne ko citu, ja pats bijāt šos dīvānus izvēlējies?
– Prezidenta funkcijās, kas ir noteiktas Satversmē, neietilpst uzdevums nodarboties ar saimniecisko darbību. Ar saimnieciskiem uzdevumiem tiek galā Valsts prezidenta kanceleja. Tas būtu saprātīgi, ja jūs šos konkrētos jautājumus uzdotu Valsts prezidenta kancelejai. Tas, ko es zinu, ka pirms četriem gadiem man, ienākot prezidenta kancelejā, nācās secināt, ka iepirkumu sistēma ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Tur eksistēja tradīciju un paražu iepirkumu sistēma, nevis tāda, kādai tai būtu jābūt saskaņā ar likumu. Manas prezidentūras laikā tika ļoti daudz uzmanības veltīts tam, lai sakārtotu šo sistēmu, lai iepirkumi būtu pieejami gan mājaslapā, gan publiski, un tā tas arī tika darīts.
– Šajā gadījumā jau bija pilnīgi otrādi – netika darīts – viss tika noslepenots.
– Tie tiešām ir prezidenta kancelejas uzdevumi, kā to precīzi darīt – tāpēc tur šie cilvēki ir pieņemti darbā.
– Prezidenta kancelejā jau saka, ka šajā gadījumā šie dīvāni ir bijusi jūsu izvēle.
– Mana izvēle bija piekrist būt par Valsts prezidentu.