Ušakovs aicina "Vienotību" nemeklēt kašķi, bet iespējas sadarboties

Grūti saprast, kas domāts ar "Vienotības" rosinājumu sadarboties ar "Saskaņas centru" (SC) un Nacionālo apvienību uz līguma pamata, otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" atzina SC līderis Nils Ušakovs, vienlaikus aicinot "Vienotības" līderus nemeklēt kašķi, bet iespējas sadarboties.

"Grūti saprast, kas ar to ir domāts. Manuprāt, ja trīs partijas veido koalīciju, tad var būt tikai trīs līdzvērtīgi partneri," norādīja SC pārstāvis.

Uz jautājumu, kādēļ SC kā vēlēšanās visvairāk guvušais politiskais spēks neizrāda iniciatīvu un paši neuzņemas vadību jaunās koalīcijas veidošanas procesā, Ušakovs vien uzsvēra: "Mēs visu laiku cītīgi strādājam pie tā, lai īstenotu to, ko mēs uzskatām par pareizāko variantu Latvijas attīstībai, tas ir koalīciju no trim partijām - "Saskaņa", ZRP un "Vienotība"."

Turpretī, vaicāts, vai SC redz iespēju mazināt "Vienotības" izteiktās bažas par atsevišķiem punktiem apvienības programmā, politiķis norādīja, ka ""Vienotībai" piemīt daudzi viedokļi un viedokļu diezgan naturāla mainīšana". Tā iepriekš "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa medijos izteikusies, ka absolūtais vairākums viņas pārstāvētā politiskā spēka valdes un biedru ir par SC ņemšanu valdībā, taču nu saka, ka situācija mainījusies.

"Es nejūtu, ka kaut kas būtu īpaši mainījies, piemēram, kopš aizpagājušās nedēļas. Pagājušas tikai divas nedēļas, un mēs redzējām, ka programmatiski mums ir iespējams rast kompromisu," uzsvēra Ušakovs.

"Es atkārtošu vēlreiz - mans aicinājums Āboltiņas kundzei personiski un pārējiem "Vienotības" līderiem ir nemeklēt iespējas pakašķēties, bet meklēt iespējas sadarboties," norādīja SC līderis.

Jau vēstīts, ka "Vienotības" valde pirmdien piekrita scenārijam, kad Zatlera Reformu partija (ZRP) un "Vienotība" tuvākajās dienās aicina uz sarunām Nacionālo apvienību un SC, lai runātu par dalību četru partiju koalīcijā vai arī piedāvātu tām pievienoties uz sadarbības līguma pamata.

"Vienotības" sarunvedējs premjers Valdis Dombrovskis žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja, ka valde par pieņemamāko koalīcijas modeli pašlaik ir izvēlējusies četru partiju veidotu valdību un tuvāko dienu laikā kļūs skaidrs, vai Nacionālā apvienība un SC šādam modelim piekrīt, vai arī tās piekristu sadarboties uz sadarbības līguma pamata. Šādā gadījumā sadarbības līgums varētu paredzēt arī partijām piedāvāt konkrētus ministru portfeļus, teica Dombrovskis.

ZRP piedāvājums, veidojot koalīciju ar "Vienotību" un SC, "Vienotības" valdē nav atbalstīts. "Vienotībai" neesot pārliecības, ka SC varētu atbalstīt Dombrovska sagatavoto ekonomikas attīstības programmu, kā arī nav pieņemami SC sastāvā esošās Latvijas Sociālistiskās partijas programmas nosacījumi. Savukārt plašāka koalīcija, tajā esot arī Nacionālajai apvienībai, piedāvāts kā starprisinājums, lai izvairītos no parlamentārās krīzes.

"Mazākuma valdība ar šiem sadarbības līgumiem pēc būtības ir tas pats modelis, par ko runājām no rīta. Nav būtiski, vai tās ir četras partijas, kas slēdz vienu līgumu vai slēdz dažādus līgumus," piebilda "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa.

Viņa arī pastāstīja, ka "Vienotības" valde kā vienīgo pašlaik iespējamo premjera amata kandidātu atbalsta Dombrovski, ņemot vērā to, ka jāturpina iesāktā valsts ekonomikas attīstības programma, kā arī to, ka pastāv parlamentārās krīzes draudi.

Dombrovskis gan apliecināja, ka nepiekristu vadīt valdību, kurā ir SC, ZRP un "Vienotība" bez Nacionālās apvienības dalības.

Tālākās partiju sarunas sekos tuvākajās dienās, apliecināja Dombrovskis.

Jau ziņots, ka pirmdien partijas, meklējot iespējamos koalīcijas modeļus, vairākkārt mainījušas savu viedokli.

Pēc tam, kad naktī uz sestdienu Zatlera Reformu partija paziņoja, ka valdībā vajadzētu aicināt SC, "Vienotība" pirmdien no rīta nāca klajā ar priekšlikumu veidot varavīksnes valdību no visām piecām Saeimā ievēlētajām partijām. Savukārt pirmdien pēcpusdienā "Vienotība" un ZRP pavēstīja, ka vienojušās veidot maksimāli plašu koalīciju, taču bez Zaļo un zemnieku savienības.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.