Par otrajā kārtā iekļuvušajiem KNAB priekšnieka amata kandidātiem lems 14.oktobrī

Plānots, ka konkursa komisija 14. oktobrī pieņems lēmumu, kuri kandidāti tiks otrajā kārtā konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ( KNAB) priekšnieka amatu.

Jau ziņots, ka konkursa otrajā kārtā padziļināti vērtēs kandidātu pieredzi un kompetenci. Tāpat nolikums paredz, ka notiek rakstveida atbildes uz jautājumiem, kā arī pārrunas ar kandidātiem.

Pretendentu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt uz valdību apstiprināšanai, savukārt Ministru kabinets lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto komisijai lēmums par to, kuri pretendenti izvirzāmi konkursa otrajai kārtai, jāpieņem līdz 18.oktobrim.

Jau vēstīts, ka pretendentam jāatbilst KNAB likumā noteiktajām prasībām, tostarp jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas, jābūt augstākajai izglītībai, uzkrātai amatam atbilstošai darba pieredzei un vismaz triju gadu pieredzei atbildīgā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.

Konkursa nolikums paredz, ka pretendentam jābūt izpratnei par iestādes lietvedību, grāmatvedību, personāla organizēšanu, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības regulējumu atbilstoši normatīvajos aktos vadītājam noteiktajām kompetencēm, izpratnei par korupcijas novēršanas un apkarošanas, kā arī partiju finansēšanas jautājumiem.

Būtisks vērtēšanas kritērijs ir arī kandidātu reputācija, ko vērtēs atbilstoši KNAB likumā un konkursa nolikumā noteiktajām prasībām.

Vērtējot pretendenta darba pieredzi gadījumā, ja ir divi vai vairāki pretendenti ar vienlīdzīgi atbilstošu darba pieredzi, priekšrocība ir pretendentam, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību.

Pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, un komisijas sastāvā ietilpst Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes tiesas aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

Konkursā pieteikušies kopumā 13 kandidātu. Sabiedrībā plašāk pazīstamie uzvārdi šajā sarakstā ir bijušais ekspolitiķis un bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un bijušais muitas vadītājs un pašreizējais uzņēmuma "Biznesa un juridiskā prakse" īpašnieks Kalvis Vītoliņš. Konkursā pieteicies arī Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra informācijas tehnoloģiju drošības administrators Gunārs Bērziņš, Juridiskās koledžas pasniedzēja Ruta Mekša, detektīvaģentūras "Musa international" vadītājs jurists Gunārs Cāzers, kā arī Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults Kristaps Sautiņš.

Tāpat pieteicies bijušais prokurors pašreizējais advokāts Armands Stumbergs, juridisko un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma dalībnieks Jānis Uzulēns, pašlaik bez darba attiecībām esošais un bijušais Satiksmes ministrijas Valsts īpašuma uzraudzības nodaļas vadītājs Aivars Bauers un Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts Vladislavs Bautris.

Par KNAB priekšniekiem vēlas kļūt arī divi KNAB nodaļu vadītāji un viens KNAB nodaļas vadītāja vietnieks, proti, pieteikušies KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča, KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Jaroslavs Sreļčenoks.

Latvijā

No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas "M+S" riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar "kalns un sniegpārsliņa" simbolu. "Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka "kas der visam, neder nekam", uzsverot, ka vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.

Svarīgākais