Valdības sēdē otrdien plānots turpināt skatīt jautājumu par Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic".
Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa ierosinājuma, otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā tika iekļauts jautājums par vienošanos par Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic".
Tāpat valdība otrdien lems par finansējumu piesaistītajam konsultantam "Prudentia".
Iepriekš pēc koalīcijas partneru tikšanās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis žurnālistiem atkārtoti apliecināja, ka, "airBaltic" izpildot nosacījumus, valdība ieguldīs līdzekļus aviokompānijas finanšu situācijas uzlabošanā. "Ir nosacījumi, uz kuriem balstoties Satiksmes ministrija (SM) un "Prudentia" vada šīs sarunas, un tie ir spēkā," teica premjers un norādīja, ka, izpildot šos nosacījumus, valsts būs gatava ieguldīt līdzekļus lidsabiedrības glābšanā.
Pirmdien, 26.septembrī, beidzās termiņš, kurā norisinās sarunas ar "airBaltic" mazākuma akcionāru "Baltijas aviācijas sistēmām" (BAS) un tam jāpieņem galīgais lēmums par iesaistīšanos "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā. Dombrovskis šo sarunu gaitu iepriekš nekomentēja, bet norādīja, ka otrdien SM par to gaitu ziņos valdības sēdē.
BAS valdes locekle Inga Piterniece pirmdienas vakarā aģentūrai BNS pavēstīja, ka BAS nosūtījis SM un valdības konsultantam "Prudentia" visus prasītos un nepieciešamos dokumentus saistībā ar otrdienas valdības sēdi par "airBaltic". SM valsts sekretārs Anrijs Matīss aģentūrai BNS savukārt sacīja, ka pulksten 17 ministrijā vēl nekādi dokumenti nebija iesniegti.
Matīss iepriekš aģentūrai BNS norādīja, ka SM gaida apliecinājumu no BAS un tā līdzīpašnieka "Taurus Asset Management Fund Limited" ("Taurus") pārstāvja un patiesā labuma guvēja Andreja Rudeško par finansiālajām iespējām piedalīties "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā. "Mums jau svarīgi, vai BAS ir nauda, ko ieguldīt pamatkapitālā. Mums ir vajadzīgi apliecinājumi, banku apstiprinājumi, tas ir, tādi dokumentāri apliecinājumi, lai mēs būtu pārliecināti, ka viņiem ir nauda," paskaidroja Matīss.
Rudeško pirmdien publicētā intervijā laikrakstam "Telegraf" klāstījis, ka "airBaltic" akcionāri praktiski ir panākuši vienošanos par ieguldījumiem kompānijas pamatkapitālā un pašlaik ir atlikusi vien formāla dokumentu sakārtošana. Pēc viņa teiktā, patlaban "airBaltic" nepieciešami ieguldījumi kopumā 100 miljonu latu apmērā, tostarp puse iemaksu pamatkapitālā jāsedz valstij. Krievijas uzņēmējs laikrakstam apliecinājis, ka viņam esot nepieciešamie līdzekļi, tomēr vēl jālemj, vai viņš ir gatavs tos ieguldīt. Iepriekš panāktā vienošanās paredzēja, ka lēmums jāpieņem līdz 26.septembrim.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka valdība vērtē trīs iespējamos scenārijus tālākai rīcībai ar "airBaltic", tostarp primārais ir kompānijas pamatkapitāla palielināšana proporcionāli ar otru akcionāru – BAS. Pārējie scenāriji ir valsts akciju pārdošana, kā arī jaunas lidsabiedrības izveide. Konkrētu lēmumu valsts un BAS nespēj pieņemt jau mēnešiem ilgi.
Ziņots arī, ka pirmdienas rītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica kratīšanu ar "airBaltic" saistītajos uzņēmumos.
Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".