ZRP un Vienotība izveido koalīcijas kodolu
Bija nepieciešama nedēļa, lai partijas, kas sevi daudzina kā ideoloģiski tuvākās, beidzot spētu vienoties par koalīcijas kodola veidošanu. Vienotība un Zatlera Reformu partija šonedēļ Valsts prezidentu iepazīstinās ar kopējo programmatisko redzējumu.
Līdz pat aizvadītajai piektdienai varēja tikai minēt, vai Vienotība spēs rast kopīgu valodu ar Zatlera Reformu partiju (ZRP) vai tomēr paliks opozīcijā. Pēcvēlēšanu dienām ritot, pat Vienotības līdere Solvita Āboltiņa kļuva aizvien pielaidīgāka, runājot par iespējamību, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks varētu strādāt opozīcijā.
Nemierā ar lēnīgajām sarunām, Vienotība sasauca pat partijas ārkārtas valdes sēdi, kurā sprieda par piedāvājumiem ZRP, lai neizlēmībā iestrēgušos procesus izkustinātu no vietas. Nākamās dienas notikumi liecināja, ka ieteikumi un piedāvājumi bijuši īstie, jo pēc tikšanās abas partijas paziņoja, ka turpmāk strādās kopā – kopā iepazīstinās Valsts prezidentu ar savu programmatisko redzējumu un kopā izvēlēsies trešo koalīcijas partneri.
Vienotību politisko partiju sarunās pārstāvošais Kārlis Šadurskis Neatkarīgajai nevēlējās atklāt, ko īsti partija piedāvājusi ZRP, ka tā beidzot izlēmusi veidot koalīcijas kodolu ar Vienotību. «Lai tas paliek mūsu mazais noslēpums,» mazliet valšķīgi atteica politiķis.
ZRP izvirzītais ministru prezidenta kandidāts Edmunds Sprūdžs savukārt nespēja atmiņā atsaukt neko īpašu Vienotības piedāvājumā. Pēc viņa domām, beidzot bija pienācis laiks izdarīt izvēli un tā kritusi par labu ideoloģiski tuvākajai partijai.
Joprojām gan nav skaidrs, ko abi politiskie spēki izraudzīsies par trešo koalīcijas partneri. ZRP līderis, bijušais prezidents Valdis Zatlers, jautāts, kā trešais partneris tiks izvēlēts, šo mehānismu nevēlējās atklāt, ļaudams domāt, ka liela nozīme šajā izvēlē būs Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedoklim.
Pretēji V. Zatlera izvēlētajai stratēģijai – runājot par trešo koalīcijas partneri, būt maksimāli izvairīgam, E. Sprūdžs atļaujas būt mazliet daiļrunīgāks. Atkārtojoties, ka koalīcijas partnera piesaistē pats svarīgākais ir izraudzīties partneri, kas programmatiski ir vistuvākais, viņš atzīst, ka Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK lielākais mīnuss rodams tās nostādnēs par nacionālo minoritāšu skolām un pārāk izteiktajā nacionālismā. Protams, arī Saskaņas centrs neesot bez vainas, tomēr tas līdz šim nav bijis valdībā un tagad varētu būt pareizais laiks ļaut tam parādīt, uz ko spējīgs.
Skaidrību par trešā koalīcijas partnera izvēli nevieš arī abu politisko partiju līderu izteikumi par Saskaņas centra un Nacionālās apvienības biedru izdarībām; vieni apgāna ebreju kapus cerībā, ka vainu uzvels latviešiem, otri – krievvalodīgos vēlētājus nodēvē par okupantiem. V. Zatlers atkārto, ka viņa partija šādus izlēcienus nosoda un norobežojas no tiem. Savukārt K. Šadurskis uzskata, ka šādiem sīkumiem nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību, jo šādus konfliktus var izmantot provokatori, kuru vienīgā interese ir sabotēt valdības veidošanu.
Autoritatīvi politisko norišu vērotāji uzskata, ka Saskaņas centra izredzes iekļūt koalīcijā krietni iedragāja jau prognozētā, tomēr kā pārsteigums nākusī ziņa, ka Krievijas Federācijas premjerministrs Vladimirs Putins piedalīsies (un visticamāk arī uzvarēs) valsts prezidenta vēlēšanās.
Ne Vienotība, ne ZRP joprojām neatzīstas, ka sarunās tiktu aizskarts arī nākamajā valdībā ieņemamo amatu jautājums. Tas, protams, rada auglīgu augsni baumām par ministru krēslu sadalījumu. Viena no pēdējām liecina, ka par ārlietām nākamajā valdībā varētu rūpēties bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkevičs. Joprojām aktuālas ir vēstis, ka pats V. Zatlers vēlētos kļūt par Saeimas priekšsēdētāju. Interesanti, ka ekonomikas ministra krēsls šobrīd tiek piedēvēts ZRP ministru prezidenta kandidātam E. Sprūdžam. Tas varētu liecināt par to, ka Vienotība tomēr ir izcīnījusi premjerministra un finanšu ministra posteņus, kas ir būtiski amati šā politiskā spēka nosprausto mērķu (piemēram, ekonomikas atveseļošanas programmas pabeigšana) sasniegšanai.