Kamēr Vienotības līderi joprojām nav skaidri definējuši, vai partija ir gatava sastrādāties ar Saskaņas centru (SC) koalīcijā, tās ierindas biedri ir gatavi pamest partiju, ja tādu dibinās.
Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera dibinātā Zatlera Reformu partija (ZRP), iesaistoties divās darba grupās ar Vienotību, no kurām vienā iekļauts SC, bet otrā Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, joprojām nav devusi nepārprotamu signālu, ar ko tad īsti tiks veidota koalīcija.
V. Zatlers un viņa partijas izvirzītais ministru prezidenta amata kandidāts Edmunds Sprūdžs uzskata, ka šāds darba grupu salikums ir piemērotākais partijas mērķu sasniegšanai.
«Esam savas programmas partija, un šis ir normāls process, lai noskaidrotu, kura partija spēj sniegt lielāku atbalstu mūsu programmas realizēšanai,» savu viedokli pauž V. Zatlers. Savukārt E. Sprūdžs uzskata, ka ZRP nav iemesla kaunēties, ka tā rīkojas, izmantojot līdz šim nepieredzētus rīcības modeļus. Arī SC līderis Nils Ušakovs atbalsta šo viedokli, bilstot, ka divu pēc būtības atšķirīgu darba grupu izveide ir «racionāla izvēle».
Tam nepiekrīt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kas pauda neizpratni par ZRP motīviem. Vienotība partijas valdes sēdē šodien arī lemšot, vai tai ir pieņemama dalība abās darba grupās. Oficiāli pagaidām gan nekas netiek teikts, kura no šīm darba grupām un potenciālajām koalīcijām Vienotībai šķiet mazāk vilinoša. Vienotības palikšana opozīcijā joprojām netiek uzskatīta par apspriešanas vērtu iespēju.
Kamēr partiju līderi lavierē pa diplomātiskajiem labirintiem, partijas ierindas biedri nekaunas savu pozīciju paust atklāti.
11. Saeimā no Vienotības saraksta ievēlētā Janīna Kursīte Pakule attiecībā pret iespējamo sadarbību ar SC ir kategoriska – «es noteikti šādā koalīcijā neiešu». Viņa uzsver, ka šāds lēmums nekādā gadījumā nav saistāms ar nacionālajiem jautājumiem. «Ja mēs balstāmies uz ZRP sludinātajiem principiem, tad mums jāturpina cīņa ar partijām, kas atbalstīja oligarhus – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Tādēļ neredzu loģiku iespējamajam lēmumam iet koalīcijā ar SC, kas iepriekš rīkojies līdzīgi ZZS,» saka politiķe. Viņa ir apņēmības pilna pamest šobrīd pārstāvēto politisko spēku, ja tas piekritīs valdībā sastrādāties ar SC. «Es neredzu sevi šādā koalīcijā. Runa ir par vērtībām, kuras atbalstīja Saskaņas centrs, bet tā vadība nav mainījusies,» uzskata J. KursītePakule.
Arī 11. Saeimā ievēlētā Ina Druviete ir gatava pamest Vienotību un kļūt par ārpusfrakciju deputāti, ja partija nolems valdībā sastrādāties ar SC. Viņa gan uzskata, ka šis scenārijs nepiepildīsies, jo Vienotības Saeimas frakcijas deputāti trešdien vienojušies, ka koalīcija ar SC nav iespējama.
«Mana sajūta ir tāda, ka šāda iespēja samazinās, kaut arī sarunas vēl nav beigušās. Par to gan vēl jālemj partijas valdes sēdē. Izmantošu visas iespējas, lai argumentētu, ka šāda koalīcija nav pareizais risinājums, jo atšķiras ekonomikas jautājumu risinājumu redzējums,» saka I. Druviete.
Viņa arī norādīja, ka pašlaik nav pamata uzticēties SC, kas iekļūšanas valdībā dēļ ir gatavs atbalstīt jebkuru potenciālo partneru ideju. «Ir jāņem vērā, kā viņi ir rīkojušies visus iepriekšējos gadus jautājumos, kas bijuši ārkārtīgi svarīgi Latvijai,» viņa piebilst.
Savukārt Nacionālā apvienība, kuras iespējas iekļūt valdībā joprojām ir apšaubāmas, turpina ierasto kursu par saviem mērķiem deklarēdama tautiskumu, nepieciešamību paredzēt atbildību par totalitāro režīmu slavināšanu un latviešu valodas stiprināšanu.
Apvienība trīspusējās tikšanās laikā ar Vienotību un SC nav slēpusi savas simpātijas pret Vienotību, kas ir viņu lielākā cerība uz valdību, un antipātijas pret SC, bet nopietnākiem manevriem tai pietrūkst spēka.
«Mēs esam par latviskas valdības veidošanu, jo tā būs ievērota vēlētāju griba,» – tāds ir apvienības līdera Raivja Dzintara ievērojamākais paustais viedoklis pēc tikšanās ar SC.