Zatlera Reformu partija nosedz flangus

© F64 Photo Agency

Bijušā prezidenta Valda Zatlera veidotā partija, šķiet, joprojām nav izlēmusi, kuram politiskajam spēkam dāvāt savu vēlēšanās iegūto zelta akciju. Šobrīd tiek flirtēts gan ar Saskaņas centru (SC), kura dalība koalīcijā izslēdz Nacionālās apvienības klātbūtni tajā, gan Vienotību.

Politisko norišu eksperti uzskata, ka ar aizvadīto vēlēšanu rezultātiem reālākie ir divi koalīcijas modeļi. Pirmais – Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – TB/LNNK, bet otrajā – Nacionālo apvienību aizstātu SC. Vērojot ZRP publiskās aktivitātes, pašlaik ir gandrīz neiespējami prognozēt, kurš scenārijs realizēsies.

Pēc otrdienas rīta tikšanās ZRP un Vienotības pārstāvji paziņoja, ka turpmāk abas partijas koalīcijas veidošanas sarunās piedalīsies kopā. Politiķi arī atklāja nākamā sarunu raunda kārtību – šodien duets tiksies ar SC un Nacionālo apvienību.

Vedinot domāt, ka trešajā dienā pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir izdevies izveidot koalīcijas kodolu, abas partijas paziņoja, ka tās izveidos arī kopēju ekspertu komandu, kas strādās pie nākamās valdības deklarācijas.

Eksperti strādāšot pie trīs valdības deklarācijai būtiskajiem punktiem – ekonomikas un finanšu, tiesiskuma un drošības, kā arī jautājumu blokā par izglītību, demogrāfiju un citiem sociālajiem jautājumiem. Padziļināti abi politiskie spēki esot iecerējuši izskatīt augstākās izglītības reformu un nodokļu politiku.

Ļauties ilūzijai, ka spilgtāk iezīmējušās topošās koalīcijas aprises, nebija lemts ilgi. Pēcpusdienā ZRP tikās ar SC līderiem Nilu Ušakovu un Jāni Urbanoviču. Pēc šīm sarunām atklājās, ka ZRP identisku vienošanos noslēgusi ar SC. Tika nosaukti arī ZRP eksperti valdības deklarācijas izveidošanai. Piemēram, ekonomikas un finanšu bloks no ZRP ir uzticēts tās Ministru prezidenta kandidātam Edmundam Sprūdžam. SC savus ekspertus nosaukšot vēlāk.

Jautāti, vai no rīta iegūtie partneri tika informēti par tikšanos ar SC un to, ka tā noslēgsies ar identisku vienošanos, ZRP pārstāvji atteica, ka viņi katru savu soli vai darbību ar Vienotību nesaskaņo, taču ir pārliecināti, ka Vienotība ir labāk informēta, nekā spēj iedomāties ZRP.

Publiski joprojām tiek apgalvots, ka sarunās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem ministriju un amatu sadalījums netiekot skarts. Potenciālie koalīcijas veidotāji nenogurstot uzsvērt, ka pašlaik risina tikai programmatisko, lai nodrošinātu, ka jaunā valdība strādā stabili un visus nākamos trīs gadus.

ZRP līderis un dibinātājs Valdis Zatlers gan neslēpj, ka viņa vadītā partija cer iegūt tiesības uz finanšu, izglītības un zinātnes, kā arī reģionālās attīstības jomas pārraudzību. Jautāts, vai šāda kombinācija neizslēdz iespēju, ka par premjeru kļūs Vienotības kandidāts Valdis Dombrovskis, V. Zatlers atbildēja noraidoši, jo arī iepriekš bijušas valdības, kurās premjera un finanšu ministra krēslus ieņem dažādu partiju pārstāvji. Vienotībai, kas uzsākusi un līdz šim vadījusi valsts ekonomikas stabilizēšanas programmu, finanšu ministra amats būtu nepieciešams gan politisku, gan praktisku mērķu dēļ.

Tomēr esošie un topošie Saeimas deputāti kuluāru sarunās aizvien biežāk runā par iespēju, ka pat gadījumā, ja V. Dombrovskis iegūs premjera amatu, bet Vienotībai tiks liegta iespēja strādāt arī Finanšu ministrijā, šis politiskais spēks var izvēlēties palikt opozīcijā. Identiski Vienotība it kā varētu rīkoties arī tad, ja koalīcijā uzņems SC, nevis Nacionālo apvienību. Oficiāli Vienotības līderi šādus scenārijus dēvē par spekulācijām, kuras nav pat komentāru vērtas.

Arī Vienotība joprojām patur brīvas izvēles tiesības. Partijas līdere Solvita Āboltiņa nenoliedz, ka Vienotība par nākamās valdības veidošanu runājusi un gatava diskutēt ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām – pat Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

ZRP, vainojot ZZS pārāk lielā atkarībā no oligarhiem, sarunas ar šo politisko spēku no savas dienas kārtības izslēgusi.

Latvijā

Biežākais mediju ētikas kodeksa pārkāpums, ko savos atzinumos konstatējusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), bijis godprātības principa neievērošana, liecina LMĒP pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības.

Svarīgākais