Saskaņas centrs bruģē ceļu uz valdību

© F64 Photo Agency

Vēlēšanās uzvarējušā Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs ļoti optimistiski vērtē iespēju viņa vadītajam politiskajam spēkam iekļūt valdībā. Šādu varbūtību pagaidām neizslēdz arī sarunu ar Vienotību un Zatlera Reformu partiju starprezultāti.

Pēc svinībās aizvadītās 11. Saeimas vēlēšanu nakts Saskaņas centrs (SC) atšķirībā no citām Saeimā iekļuvušajām politiskajām partijām izšķīrās nevis uzreiz sākt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas biedriem, bet paņemt brīvdienu.

Sarunas par atšķirībām partiju programmās un iespēju rast visas puses apmierinošu kompromisu N. Ušakova vadītā partija uzsāka pirmdien. Pirmie ar vēlēšanu nominālajiem uzvarētājiem tikās Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāvji.

Ņemot vērā, ka šī bija pirmā sarunu kārta, tās bija neparasti ilgas – gandrīz divas stundas. Salīdzinājumam – vēlēšanās trešo vietu ieguvusī Vienotība pie sarunu galda ar SC pavadīja mazāk nekā stundu.

Neizprotami balsojumi

Pēc sarunām gan N. Ušakovs, gan Valdis Zatlers apliecināja, ka daudzos jautājumos abu partiju viedokļi saskanot pilnībā. Pat tiesiskuma jautājumos abi politiskie spēki domājot vienā toņkārtā. V. Zatlers gan nepalaida garām izdevību atgādināt, ka iepriekš tiesiskumu skarošos jautājumos SC balsojis neizprotami.

Kopsaucēju vismaz pagaidām abi vēlēšanu rezultātu līderi nespēj rast jautājumos par nodokļiem un pensiju indeksāciju. V. Zatlers pēc sarunu pirmā raunda bija diplomātiski lakonisks, bet N. Ušakovs atzina, ka viņa vadītais politiskais spēks tomēr var izvēlēties turpināt darbību opozīcijā, ja ar potenciālajiem partneriem nevienosies par pensiju indeksāciju pēc iespējas ātrāk. Taču SC līderis uzsver, ka ar viņa vadīto politisko spēku koalīcija būs efektīvāka.

ZRP gatavību veidot koalīciju ar SC V. Zatlers netieši apliecināja, noliedzot mediju jautājumā iekļauto apgalvojumu, ka SC ir kreisi orientēta sociāldemokrātiska partija.

Abi politiskie spēki par pārrunās izzināto, meklējot vienojošos faktorus un iespējamos kompromisus, konsultējas ar saviem speciālistiem, lai šodien sāktu otro sarunu kārtu.

Plāns ilgtermiņam

V. Zatlers pauda viedokli, ka galvenais nosacījums jaunās valdības veidošanā ir, lai tā nākamos trīs gadus strādātu konfliktu neplosīta un saskaņoti. Rīcības programmu vajadzētu veidot ne tikai nākamajiem trijiem šīs Saeimas darba gadiem, bet arī 12. Saeimas sasaukumam.

Uz līdzīgi pozitīvas un kopīgas nots saskaņā ar sarunu dalībnieku atstāstīto noritējušas arī SC sarunas ar Vienotību. Tomēr arī šo sarunu partneri nespēja rast kopsaucējus dažos ekonomiskos jautājumos.

Pēc samērā īsajām sarunām ar Vienotību N. Ušakovs atzina, ka ir gatavs atteikties no priekšvēlēšanu kampaņā daudzinātās nepieciešamības pārskatīt starptautiskā aizdevuma noteikumus, ja vien koalīcijas partneri būs gatavi pēc iespējas ātrāk piekrist pensiju indeksācijai. Vienotības līderis Valdis Dombrovskis uzskata, ka indeksācija varētu būt iespējama tikai 2013. gadā. Savukārt N. Ušakovs pauda apņēmību pārliecināt oponentus, ka indeksācija iespējama jau nākamgad. Savstarpēju saprašanos nepieciešams rast arī vēl jautājumā par pieļaujamo budžeta deficītu.

Vēl viens referendums

Pilnīgi atšķirīgu viedokli (vismaz pagaidām) no ZRP un Vienotības pozīcijas SC pauž jautājumā par referenduma nepieciešamību, pirms Latvija pievienojas eiro zonai. ZRP un Vienotība uzskata, ka tautas nobalsošana nav nepieciešama, jo, izšķiroties par pievienošanos Eiropas Savienībai, vēlētāji ir piekrituši arī eiro ieviešanai. SC gan ir apņēmies izpētīt šo jautājumu un censties atrast juridisku pamatojumu referenduma organizēšanai.

Uz jautājumu, vai sarunās apsprieduši arī amatus, politiskie smagsvari atbildēja noraidoši. Pagaidām tiekot runāts tikai par programmatiskajiem jautājumiem, meklēti kopsaucēji un iespējamie kompromisi.

Politikas eksperti pauž viedokli, ka loģiski izskaidrojami būtu tikai divi koalīciju sastāvi. Abu kodols būtu jāveido ZRP un Vienotībai, kā trešo spēku piesaistot SC vai nacionālo apvienību Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais