Lauksaimnieki arī turpmāk zemkopības ministra amatā vēlētos redzēt Jāni Dūklavu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kurš jau līdz šim ieņēma šo amatu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai BNS norādīja, ka pagaidām grūti spriest par jaunās Saeimas darbu, jo vēl nav zināms, kas uzņemsies valdības veidošanu, kādi būs piedāvātie ministra amata kandidāti un kāds būs viņu skatījums uz lauksaimniecību.
"Mēs neesam ar citiem ministra amata kandidātiem tikušies, pazīstam tikai Dūklavu, un pārējie ir tādi melnie zirdziņi," atzina Treibergs un sacīja, ka, tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lauksaimnieku organizācijas izteikušas vēlmi, lai Dūklavs turpina darbu. "Tie pasākumi, kas ir plānoti, ir visai sarežģīti, un šajā sarežģītajā laikā, kad jācīnās par visiem Eiropas tiešmaksājumiem un atbalstu lauksaimniekiem, būtu tuvredzīgi mainīt pašreizējo politiku," paskaidroja LOSP valdes priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina par tautas protestu. "Es domāju, ka tas ir kārtējais protesta balsojums ‒ ļoti daudzi latvieši nobalsoja par "Saskaņas centru" (SC) un Zatlera Reformu partiju (ZRP), jo tauta grib kaut ko mainīt, bet, vai šie ievēlētie spēki to varēs izdarīt, tas ir cits jautājums," klāstīja Treibergs.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra, ka vēlēšanu rezultāti atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm, taču par jaunievēlētās Saeimas turpmāko darbu vēl ir pāragri spriest.
"Nezinot, kura koalīcija izvirzīs savu zemkopības ministru, ir grūti ko teikt, taču mūsu primārais mērķis ir divu gadu laikā veikt sarunas un visas nepieciešamās darbības, lai 2014.gadā Latvijas lauksaimnieki nepaliktu peramo zēnu lomā, lai Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi būtu adekvāti," pavēstīja Lazdiņš un piebilda, ka jāpabeidz arī daudz darbu, kas iesākti iekšpolitikas jautājumos.
"Nebūtu slikti, ja pašreizējais zemkopības ministrs Dūklavs paliktu savā amatā, jo ļoti daudzi darbi ir iesākti. Mums, lauksaimniekiem, arī tāpat kā valdībai, daudz darbu ir iesākti, un, ja kāds cits pārņem to stafeti, nezinām, vai izdosies tos tik veiksmīgi realizēt," sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs.
Arī "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja aģentūrai BNS pastāstīīja, ka par vēlēšanu rezultātiem nav pārsteigta, taču norādīja, ka tos ietekmējusi zemā iedzīvotāju aktivitāte. "Tomēr bija zema vēlētāju aktivitāte. Gribētos sabiedrībai teikt ‒ kad tā pret valdību izvirza kādas pretenzijas, lai parāda pasi, vai vispār ir tiesības izvirzīt šīs pretenzijas, ja ir tik maza aktivitāte. Es domāju, ka tie, kas neaiziet uz vēlēšanām, pēc tam ir lielākie negāciju veidotāji, un tas arī nav godīgi. Patiesība droši vien stingri atšķiras no šiem rezultātiem ‒ ja visi būtu aizgājuši uz vēlēšanām, rezultāti arī būtu citi," klāstīja Dzelzkalēja un piebilda, ka tagad jāgaida, kāda koalīcija tiks izveidota.
Vienlaikus gan biedrības pārstāve atzina, ka lauksaimniecībā vēlēšanas nebija gaidīts notikums. "Mūsu jomā vispār šīs vēlēšanas nebija tas labākais, kas varēja notikt, jo norit sarunas par nākamo septiņu gadu ES budžeta plānošanas periodu, tās jau ir finiša taisnē. Mūsu nozarē noteikti par labu nāktu, ja nebūtu krasas izmaiņas ne premjera, ne zemkopības ministra, neZemkopības ministrijas jomā," minēja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece.
Jau vēstīts, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc balsu apkopošanas visos vēlēšanu iecirkņos, izņemot vienu iecirkni Sietlā, liecina, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis SC.
Dati par 1026 no 1027 iecirkņiem liecina, ka par SC nobalsojuši 28,37%, otrajā vietā ir ZRP ar 20,82%, bet trijnieku noslēdz "Vienotība" ar 18,83%. Par Nacionālo apvienību ""Visu Latvijai!"‒"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" nobalsojuši 13,88%, savukārt par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 12,22%. Pārējās partijas nepārvar 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.