Vācijā tautiešu aktivitāti vēlēšanās ietekmē arī darba tirgus atvēršana

Vācijā prognozē salīdzinoši augstu vēlētāju aktivitāti 11.Saeimas vēlēšanās, jo to ietekmēs arī darba meklētāju skaits pēc maijā pieņemtā lēmuma atvērt savu darba tirgu jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vēstniecības padomniece un Berlīnē Latvijas vēstniecības telpās esošā iecirkņa vadītāja Guna Japiņa aģentūrai BNS balsstiesīgo aktivitāti pirmajā dienas pusē raksturoja kā augstu. Prognozēts, ka Berlīnē varētu nobalsot vairāki simti Latvijas pilsoņu.

"Pieņemu, ka aktivitāti ietekmē tas, ka tās ir ārkārtas vēlēšanas – cilvēki nāk apņēmības pilni, daudzi iemet vēlēšanu aploksni urnā un izsaka cerību, ka kaut kas mainīsies. Sava loma ir arī atvērtajam darba tirgum," iemeslus minēja vēstniecības pārstāve.

Vēstniecībā novērots, ka cilvēki salīdzinoši ilgi lemj, par ko atdot savu balsi. "Šķiet, ka vēlētājiem ir grūti izdarīt izvēli. Citkārt vēlētāji ieiet iekšā un ātri iznāk ārā, bet jūtams, ka cilvēki, nākot uz iecirkni, vēl nav izšķīrušies," novērojusi Japiņa.

Vācijā vēlēšanu iecirkņi izveidoti piecās pilsētās – Berlīnē, Diseldorfā, Frankfurtē, Hamburgā un Minhenē.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais