Provizoriskie 11.Saeimas vēlēšanu rezultāti būs zināmi ap vieniem vai diviem naktī

Provizoriskie 11.Saeimas vēlēšanu rezultāti varētu būt zināmi jau ap pulksten vieniem vai diviem naktī, sestdien no rīta Latvijas Radio pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Viņš norādīja, ka šogad jau daudzviet tiek izmantota skenēšana, lai rezultātus varētu ātrāk apkopot. Izmantojot šo elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu, arī vieglāk izvairīties no kļūdām, jo vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem balsis jāskaita jau pēc diennakts darba, kad pārgurums ir milzīgs un tāpēc neuzmanības kļūdas vairāk iespējamas, pat ja visi noteikumi tiek ievēroti un viena cilvēka saskaitītās balsis pārskaita vēl otrs.

"Tas ir daudzkārtīgi uzticamāk, nekā ja skaita viens cilvēks, pat ievērojot visus noteikumus, ka pēc tam pārskaita otrs cilvēks," uzsvēra Cimdars.

Turklāt būtiski ir arī tas, ka šādi visiem klātesošajiem, ieskaitot novērotājus, ir ļoti viegli pārredzēt, kā notiek balsu skaitīšana un ka katrs deputātu kandidātiem pievilktais plus vai svītrojums tiek ieskaitīts. Tāpat tas samazina laiku, kas nepieciešams rezultātu noteikšanai.

"Šoreiz ir diezgan daudz jau iecirkņi, kuri skenēs un ar skenēšanas palīdzību noteiks rezultātu. Un es pieļauju, ka uz nākošajām vēlēšanām tas jau būs pietiekami masveidīgs izmantojamības līmenis," piebilda Cimdars.

"Mūsu sistēmā vislielākā problēma, kas būtu jārisina, ja mēs domājam par tehnoloģiju izmantošanu, ir tas, kā samazināt šo laiku, kas ir vajadzīgs, lai rezultātu noteiktu. Normāli būtu, ja vēlētājs dažu stundu laikā pēc vēlēšanu dienas noslēgšanās jau uzzinātu, kāds ir rezultātus un sabiedrība ietu gulēt jau zinot, kas viņu sagaida rītdien," norādīja CVK vadītājs.

Šoreiz provizoriskie rezultāti varētu būt no pulksten vieniem vai diviem naktī.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā norit 11.Saeimas vēlēšanas.

Vēlēšanu iecirkņi durvis ir vēruši plkst.7 no rīta, un lielākā daļa no tiem strādās līdz plkst.20 vakarā, bet Latvijā būs arī 124 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.22.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais