Šoruden uz Latvijas politiskās skatuves plāno kāpt ilggadējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Ivars Zariņš, kurš Saeimas ārkārtas vēlēšanās ar pirmo numuru no partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) startē Zemgalē un ir arī apvienības ekonomikas ministra amata kandidāts. Tomēr "Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka paralēli darbam SPRK Zariņš aktīvi nodarbojies arī ar privātbiznesu – galvenokārt nekustamo īpašumu un finanšu starpniecības jomā. Tiesa, analizējot uzņēmumu sniegumu, Zariņa aktivitātes biznesā grūti nosaukt par veiksmīgām.
Saskaņā ar "Lursoft" informāciju pašlaik Zariņam pieder 2008.gadā izveidotā nekustamo īpašumu projektu attīstītāju kompānija "Zaļā Pārdaugava", kura kopš izveidošanas brīža strādājusi lai arī ar salīdzinoši nelieliem, tomēr zaudējumiem. Uzņēmuma darbības pārskati liecina, ka "Zaļā Pārdaugava" līdz šim tā arī nav spējusi sākt aktīvu saimniecisko darbību, lēmumu par to pārliekot no gada uz gadu. Ņemot vērā 2010.gada darbības pārskata datus, uzņēmums aktīvu saimniecisko darbību plāno sākt nākamgad.
Laikā no 2006.gada jūnija līdz pat šā gada vasarai Zariņš bija līdzīpašnieks nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas kompānijai "Zaļais kvadrāts". Tomēr kopš 26.jūlija par "Zaļā kvadrāta" kapitāldaļu vienīgo īpašnieku kļuvis kādreizējais Zariņa kolēģis – SPRK eksperts un padomes locekļa palīgs juridiskajos jautājumos Jānis Junkers. Tiesa, arī šis uzņēmums saskaņā ar sniegtajiem gada pārskatiem nav veicis aktīvu saimniecisko darbību, tomēr atšķirībā no "Zaļās Pārdaugavas" kopš 2007.gada līdz pat 2010.gadam spējis strādāt ar nelielu peļņu.
Laika periodā no 2003. līdz 2009.gadam Zariņš kopā ar Zviedrijas pilsoni Larsu Gunāru Ljungdālu un "Baltic Sotheby's International Realty" līdzīpašnieku Vestardu Rozenbergu bija līdzīpašnieks uzņēmumam "Immostate Property Management", kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu "Finansu resursu pārvalde". Arī šā uzņēmuma darbība nav bijusi diez ko spoža – uzņēmums aktīvu saimniecisko darbību nav veicis jau no 2003.gada un bez zaudējumiem spējis strādāt tikai laikā no 2006. līdz 2008.gadam. Saskaņā ar "Lursoft" datiem kopš 2009.gada janvāra par "Immostate Property Management" vienīgo īpašnieku ir kļuvis Rozenbergs.
Īsu brīdi – no 2004.gada jūlija beigām līdz šā paša gada augusta vidum – Zariņš bija nekustamā īpašuma mērķprojektu uzņēmuma "Daugavas saulrieti" līdzīpašnieks. Vēlāk no 2004. līdz 2006.gadam viņš bija divu līdzīgu nosaukumu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Daugavas saulrieti 2" un "Daugavas saulrieti 3" līdzīpašnieks.
"Daugavas saulrietu" darbības pārskati liecina, ka šis uzņēmums kopš dibināšanas tā arī nespēja strādāt ar peļņu. Laikā, kad tās īpašnieks vēl bija Zariņš, uzņēmums gadu pabeidza ar 349 latu zaudējumiem. Savukārt 2010.gadā uzņēmuma zaudējumi bija jau 20 tūkstošu latu lieli.
Par veiksmīgu nevar nosaukt arī nekustamā īpašuma uzņēmuma "Daugavas saulrieti 2", kas pašlaik pazīstams ar nosaukumu "SNERGO Bel", darbību. Arī šis uzņēmums kopš izveides nevienu gadu nav spējis strādāt ar peļņu. Uzņēmuma darbības pārskati liecina, ka šī kompānija 2009.gadā krīzes nekustamā īpašuma tirgū dēļ nolēma apturēt savu darbību. Savukārt trešajam uzņēmumam – "Daugavas saulrieti 3 " – pašlaik ir ierosināts maksātnespējas process.
Laikā no 2001. līdz 2003.gadam Zariņš bija arī lielākais nekustamā īpašuma starpniecības uzņēmuma "Omega faktorings" līdzīpašnieks, kā arī no 2000. līdz 2004.gadam viņš bija uzņēmuma "Reģionālais attīstības fonds "Unifonds"" līdzīpašnieks, kā arī šīs kompānijas prezidents laikā no 2000. līdz 2001.gadam.
Saskaņā ar Zariņa sniegtajām ziņām Centrālajai vēlēšanu komisijai kopš SPRK padomes locekļa amata pamešanas šā gada jūnijā par 14 tūkstošiem palielinājušās viņa parādsaistības, kas patlaban sasniedz 259 tūkstošus eiro. Par 7140 latiem palielinājušies viņa latos izsniegtie aizdevumi, bet aizdevumu apmērs eiro palicis nemainīgs – kopumā 200 tūkstoši eiro. Šajā laikā par 2418 latiem samazinājušies Zariņa bezskaidras naudas uzkrājumi latos, bet bezskaidras naudas uzkrājumi eiro valūtā palikuši nemainīgi un patlaban ir 771 eiro. Nemainīgi kopš aiziešanas no SPRK padomes locekļa amata palikuši arī viņa lielie skaidrās naudas uzkrājumi. Zariņa deklarācija liecina, ka skaidrā naudā viņš glabā 17 tūkstošus latu un 16 tūkstošus eiro.
Spriežot pēc deklarācijā uzskaitītajiem transportlīdzekļiem, Zariņš ir motobraukšanas entuziasts. Viņa īpašumā ir veseli trīs motocikli – 2003.gada "KTM EXC 525", 2006.gada "KTM 990" un 2004.gada "Honda GL". Zariņam pieder arī 2005.gada automašīna "Mercedes Benz", kā arī zeme Sējas novadā un dzīvoklis Rīgā.
Zariņa lēmums pievienoties SC, kura Latvijas politikā tiek pieskaitīta pie tā sauktajām krievu partijām, radīja izbrīnu ne vienā vien politikas vērotājā. Zariņš savu izvēli skaidroja ar to, ka SC redz politisko spēku, kas varētu noņemt no politiskās darba kārtības nacionāli vēsturiskos jautājumus, tā vietā apvienojot Latvijas sabiedrību ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanai. Pēc viņa domām, esošās politiskās partijas balstās tikai uz atsevišķu grupu interesēm un ir uzskatāmi pierādījušas savu nespēju un nevēlēšanos definēt Latvijas attīstības vīziju un virzienu, kas veicinātu valsts attīstību.
"Zatlera vārdiem runājot, "man ir piegriezies", ka mums visu laiku tiek iepotēts, ka ir jājūtas apbižotiem un apdraudētiem savā zemē," toreiz aģentūrai BNS paskaidroja Zariņš. "Tā ir nīkuļu domāšana, kuru mums visu laiku uzstājīgi cenšas iebarot, lai šķeltu sabiedrību un lai mums – "nespējīgajiem" – būtu vajadzīgi aizstāvji, kā dēļ šaura politiķu grupiņa var darīt ar mums un šo valsti, ko vien tā vēlas."
Savu uzticību SC viņš apliecinājis arī finansiāli. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāzi Zariņš šā gada augustā SC ietilpstošajā sociāldemokrātiskajai partijai "Saskaņa" veicis trīs ziedojumus 900 latu kopējā apmērā.
* ziņu aģentūra BNS pirms vēlēšanām publicē ziņas, kurās analizētas populārāko partiju deputātu kandidātu deklarācijas.