Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”, SC) ir gatavs piedalīties 9.maija pasākumos arī tad, ja kļūs par Ministru prezidentu.
Ušakovs otrdien publicētā intervijā laikrakstā “Diena” norādīja, ka viņa nostāja pret šo jautājumu ir tāda pati kā pirms kļūšanas par Rīgas mēru.
“Es [toreiz] atbildēju: saprotu, ka daudziem tas nepatiks, daudziem patiks, bet es būšu ļoti atklāts – ja kļūšu par Rīgas mēru, es iešu un piedalīšos pasākumos 9.maijā, ko es arī daru, piedaloties pasākumos gan 8., gan 9.maijā,” atgādināja Ušakovs.
“To pašu es darīšu arī tad, ja saņemšu pietiekamu atbalstu, lai kļūtu par premjeru. To esmu gatavs pateikt tagad, nevis slēpt un pēc tam kaut kā partizāniski mēģināt paskaidrot, kāpēc esmu parādījies pie pieminekļa,” piebilda SC premjera kandidāts.
Ušakovs nesniedza atbildi, vai SC būtu gatavi atteikties no moratorija nacionālajos un vēstures jautājumos, vien norādot, ka “moratorijs nozīmē arī lielu soli no mūsu puses”.
“Mums ir jāsaprot, ka stāsts par okupāciju nav stāsts par to, kā mēs vērtējam notikumus 1940. gadā. Tas ir stāsts, ka atsevišķi politiskie spēki grib to izmantot nākotnē. Daudziem no “Visu Latvijai!” ir absolūti skaidrs, ka okupācijai ir jābūt saistītai ar deokupāciju. Tas arī skar cilvēkus, kas šeit dzīvo. Pirms gada Dombrovska kungs piedāvāja iet valdībā gan mums, gan “Visu Latvijai!” – ar politiķiem, kuri atļaujas runāt par deokupāciju, kas skars cilvēkus, kuriem nav pilnīgi nekāda sakara ar staļinisma režīma noziegumiem. Mums ir svarīgi zināt, ka, runājot par 1940. gada notikumiem, tas neskars cilvēkus, kam ar tiem nav nekāda sakara,” uzsvēra SC līderis.
Moratorijs no SC puses nozīmētu arī, piemēram, neprasīt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. “Tas nozīmē, ka, neskatoties uz mūsu vēlētāju vēlmi pārskatīt nepilsoņu situāciju, valodas statusu, mēs esam gatavi to tuvāko trīs gadu laikā nepacelt,” pavēstīja Ušakovs.