Saeimas deputāti ārkārtas sēdē ceturtdien, 8.septembrī, galīgajā lasījumā lems par Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz bargus sodus par nelikumīgu politisko partiju finansēšanu un nelikumīgu dāvinājumu pieņemšanu, liecina Valsts prezidenta Andra Bērziņa izsludinātā ārkārtas sēdes darba kārtība.
Atlaistās 10.Saeimas ārkārtas sēdē kopumā iekļauti 47 jautājumi.
Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie Krimināllikuma grozījumi uz trešo lasījumu paredz par partijas vai to apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja to veiks personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, varēs piemērot sodu ‒ brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, paredz komisijas atbalstītie grozījumi.
Savukārt par starpniecību nelikumīgā finansēšanā lielā apmērā partijas vai to apvienības sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz simts minimālajām algām.
Par partijas vai partiju apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Par šādu pārkāpumu, ja to būs izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja pārkāpums saistīts ar finansējuma pieprasīšanu lielā apmērā, piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.
Brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz divsimt minimālajām mēnešalgām paredzēts par partijas finansējuma izspiešanu.
Galīgajam lasījumam sagatavotie Krimināllikuma grozījumi paredz iespēju atbrīvot personu no kriminālatbildības, ja nelikumīga partiju finansēšana saistīta ar izspiešanu vai persona pēc partijas nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņo par notikušo. No kriminālatbildības varēs atbrīvot personu, kas paziņos, ka atbalstījusi un bijusi par starpnieku nelikumīgā partijas finansēšanā.
Valsts prezidents 8.septembra ārkārtas sēdē iekļāvis arī jautājumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pilnvaru pagarināšanu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz, ka esošā padome, kurai darbības termiņš beidzas septembrī, strādās līdz nākamā gada 1.februārim.
Saeima ceturtdien lems par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz, ka 124 iecirkņi visā Latvijā vēlēšanu dienā strādās nevis līdz astoņiem vakarā, bet līdz desmitiem, kā arī vēl par daudziem citiem jautājumiem.
Saeimas ārkārtas sēde notiks 8.septembrī plkst.9.
Jau ziņots, ka pēc 10.Saeimas atlaišanas deputāti turpina darbu līdz jauna parlamenta sanākšanai, bet darba kārtību 10.Saeimas sēdēm nosaka Valsts prezidents.
11.Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī.