Intervija ar Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru.
– Jūs reklāmā pirms partijas kopsapulces stāstījāt, ka jūsu labākā īpašība ir spēja pulcēt ap sevi cilvēkus, kas ir gudrāki par jums. Ko jūs ar to domājāt?
– Es vēlējos uzsvērt savu spēju veidot spēcīgas komandas. Spēcīga komanda ir tā, kurā ir spēcīgas personības, ar lielu potenciālu nākotnē, kuriem ir spējas augt. Šādās komandās parasti veidojas tas, ko es saucu par kolektīvo intelektu – cilvēki bagātina viens otru, un šādas grupas progresē ļoti strauji.
– Ja jūsu partijas premjera kandidātam Edmundam Sprūdžam ir tikai vidējā izglītība, tad jūs gribat teikt, ka viņš ir gudrāks par jums?
– Ja mēs paskatāmies, kādā mācību iestādē ir mācījies Sprūdža kungs un cik vispār cilvēku ir šajā iestādē mācījušies, tad redzam, ka tas ir ļoti augsts līmenis. Šis ir vairāk jautājums par to, kāpēc mūsu jauniešiem ir jāmācās ārzemēs, kāda ir mūsu augstākās izglītības kvalitāte, nevis par to, kad Sprūdža kungs iegūs maģistra grādu – šogad vai nākamgad.
– Vai Zatlera Reformu partija, kad ir noskaidrojies, ka Sprūdža kungam ir vidējās izglītības diploms un vairākos simtos tūkstošu latu privātie un uzņēmumu parādi, nesāk nožēlot savu izvēli? Jūs zinājāt šo situāciju, kad virzījāt Edmundu Sprūdžu uz premjera amatu?
– Mēs partijā esam ļoti atklāti viens pret otru gan par savām saistībām, gan par savām problēmām. Mēs visu šo zinājām. Latvijā ir bijusi ekonomiskā krīze, un loģiski, ka tā ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Loģiski arī, ka, uzsākot uzņēmējdarbību, cilvēks vispirms tajā iegulda un tāpēc viņam ir lielas parādsaistības, lai uzņēmumi sekmīgi attīstītos. Sagaidīsim un paskatīsimies uzņēmumu gada pārskatus un tad izdarīsim secinājumus par veiksmīgu vai neveiksmīgu uzņēmējdarbību.
– Vai Sprūdža izvēle nav izmisuma diktēts solis – jo neviens cits negribēja nākt par ZRP premjera kandidātu? Manuprāt, situācijā, kad jūs uzrunājāt citus cilvēkus un tie jums atteica, jums pašam vajadzēja būt premjera kandidātam.
– Ja jūs atceraties, ka tad LTV 100. panta preses klubā, kas bija mūsu pirmā publiskā uzstāšanās, mēs bijām trijatā – es, Edmunds Sprūdžs un Vjačeslavs Dombrovskis. Mēs esam partijas kodols, un šajā pārliecībā mēs ejam konsekventi uz priekšu.
– Sprūdžs intervijā pietiek.com apgalvo, ka esot runāts par kandidēšanu uz premjera amatu ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Ivetu Šulcu un eirokomisāru Andri Piebalgu un tad esot noskaidrojies, ka ar viņiem nav pa ceļam. ZRP tiešām nav pa ceļam ar Šulcu un Piebalgu?
– Mēs meklējām daudzus premjera kandidātus. Bet sarunu gaitā mēs pārliecinājāmies, ka mūsu izvēle ir labākā, raugoties no viedokļa – kurš spēs realizēt mūsu programmu, ja kļūs par Ministru prezidentu. Es domāju, ka šeit būtu vairāk jāskatās, kā Sprūdža kungs izskatās kontekstā ar citiem kandidātiem, un tie arī būs galvenie argumenti un pierādījumi par labu mūsu izvēlei.
– Vai situācija ar premjera amata kandidātu pēc vēlēšanām varētu mainīties? ZRP uzturēs šo kandidātu spēkā, runājot jau, piemēram, par konkrētu koalīciju?
– Mēs noteikti nepieļausim to situāciju, kāda ir bijusi pēc divām iepriekšējām Saeimas vēlēšanām – kad kāda partija ir uzvarējusi, konstatējusi, ka iestājusies pēctecība, un tad šo uzvaru pārvērtusi vienā lielā neveiksmē. Mēs domājam ilgtermiņā. Mūsu pirmais mērķis, protams, ir iegūt lielāko balsu skaitu nākamajā parlamentā, mūsu nākamais mērķis ir vadīt valdību vai būt valdībā, atkarībā no tā, kā lems vēlētāji. Nākamais mērķis ir pārliecinoši uzvarēt aiznākamajās Saeimas vēlēšanās pēc trim gadiem.
– Jūs neatbildējāt par premjera kandidatūru.
– Mēs esam konsekventa partija. Mēs esam vienojušies par savas partijas programmu un vēlamies to īstenot. Ilgtermiņā mums ir mērķis kļūt par spēcīgu partiju.
– Es nesapratu, ko tas nozīmē attiecībā uz premjera kandidatūru.
– Es, man liekas, atbildēju ļoti skaidri – ja mēs esam izvirzījuši Sprūdža kungu par Ministru prezidenta kandidātu, tad mēs pie šīs kandidatūras arī pieturēsimies un visādi atbalstīsim.
– Jūs sadarbībai ar Saskaņas centru izvirzījāt vairākus nosacījumus...
– ...jūs domājat vecos stereotipos. Mēs esam pateikuši, ka vienīgā partija, ar kuru mēs nesadarbosimies, ir tā, kurā būs oligarhu nauda un tieša ietekme. Kā to rāda priekšvēlēšanu prognozes un aptaujas, vienīgā šāda partija varētu būt Zaļo un zemnieku savienība. Tur ir šī sarkanā līnija. Ar vienu vienīgu mērķi – nepieļaut, ka oligarhiem un noteiktām biznesa grupām ir ietekme uz Latvijas politiku un valdību. Pēc vēlēšanām, kad vēlētāji būs pateikuši savu vārdu, mēs sēdīsimies pie sarunu galda ar visām partijām un mēģināsim noskaidrot, ar kurām mēs varam īstenot savu programmu.
– Tātad pirms vēlēšanām ir viena situācija un pēc tam – atkarībā no vēlētāju izvēles?
– Ir tikai viena sarkanā līnija.
– Tātad ar ZZS – nekādā gadījumā?
– Tieši tā. Es gribu teikt vēlētājiem – ja jūs negribat oligarhu varu Latvijā – nebalsojiet par viņiem!
– Latvijā ir tikai viens oligarhs, kas ietekmē ZZS, un visi pārējie ir kaut kas margināls?
– Piekrītu, ka šis jautājums ir daudz plašāks. Bet to, ko es vēlos uzsvērt – mūsu partija ir pilnīgi neatkarīga no dažādām biznesa grupām, un tas ir tas, ko mēs arī centīsimies pierādīt. Par pārējām partijām – jā, jautājums ir vietā.
– Vēlreiz par dīvāniem, kas bija pirkti Jūrmalas rezidencei par 44 tūkstošiem latu, un vēlāk šis iepirkums tika noslepenots. Kāpēc nebija publiskā iepirkuma, kāpēc jūs man televīzijā savulaik teicāt nepatiesību, ka neko nezināt ne par cenām, ne ko citu, ja pats bijāt šos dīvānus izvēlējies?
– Prezidenta funkcijās, kas ir noteiktas Satversmē, neietilpst uzdevums nodarboties ar saimniecisko darbību. Ar saimnieciskiem uzdevumiem tiek galā Valsts prezidenta kanceleja. Tas būtu saprātīgi, ja jūs šos konkrētos jautājumus uzdotu Valsts prezidenta kancelejai. Tas, ko es zinu, ka pirms četriem gadiem man, ienākot prezidenta kancelejā, nācās secināt, ka iepirkumu sistēma ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Tur eksistēja tradīciju un paražu iepirkumu sistēma, nevis tāda, kādai tai būtu jābūt saskaņā ar likumu. Manas prezidentūras laikā tika ļoti daudz uzmanības veltīts tam, lai sakārtotu šo sistēmu, lai iepirkumi būtu pieejami gan mājaslapā, gan publiski, un tā tas arī tika darīts.
– Šajā gadījumā jau bija pilnīgi otrādi – netika darīts – viss tika noslepenots.
– Tie tiešām ir prezidenta kancelejas uzdevumi, kā to precīzi darīt – tāpēc tur šie cilvēki ir pieņemti darbā.
– Prezidenta kancelejā jau saka, ka šajā gadījumā šie dīvāni ir bijusi jūsu izvēle.
– Mana izvēle bija piekrist būt par Valsts prezidentu.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"