Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Mihails Golovatovs, kura atbrīvošana pēc aizturēšanas Austrijā izraisīja sašutumu Baltijas valstīs, uzskata, ka Lietuva, Latvija un Igaunija ar viņa lietu vēlas gūt kādu labumu no Krievijas.
Atbildot uz Krievijas ziņu aģentūras RIAN jautājumu, kāds, viņaprāt, ir Baltijas valstu mērķis, tik plaši izvēršot šo skandālu, Golovatovs teica, ka "Lietuvas, tāpat kā pārējo Baltijas valstu, prasību mērķis ir tikai viens - iegūt kaut kādu labumu no Krievijas".
Golovatovs, kuram Lietuvā izvirzītas apsūdzības par līdzdalību 1991.gada asiņainajos notikumos pie Viļņas televīzijas torņa un noziegumos pret cilvēci, intervijā paudis viedokli, ka Baltijas valstis virza intereses par Krievijas energoresursiem.
"[Baltijas valstis virza labuma gūšana no Krievijas] savu valstu energonodrošinājuma nozarē. Iespējams, runa ir arī par naftas un gāzes cenām," teicis Golovatovs.
"No politikas viedokļa skatoties, Lietuvas vadība apšauba valsts vadītāja, kas toreiz bija Mihails Gorbačovs, darbību un pavēļu likumību," norāda bijušais specvienības "Alfa" komandieris.
"Esmu militārpersona un [tolaik] darbojos PSRS teritorijā. Pavēles deva dažādām apakšvienībām. Runāt par to, vai bija vai nebija pavēle, ir vienkārši muļķīgi. Notika štāba sanāksme, kurā tika veikta stenogramma, notika sarunas, izmantojot valdības sakaru sistēmu," skaidroja Golovatovs.
"Mēs rīkojāmies likumīgi un pēc augstākā virspavēlnieka pavēles," viņš uzsvēra.
Jau vēstīts, ka Golovatovs 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr jau pēc dažām stundām viņu atbrīvoja un viņš atgriezās Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Saistībā ar Golovatova atbrīvošanu Lietuva pirmdien atsauca uz konsultācijām vēstnieku Austrijā un iesniedza Austrijai notu, savukārt Latvija notu Austrijai iesniedza otrdien. Visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri arī kopīgā vēstulē pieprasīja paskaidrojumus ES tieslietu komisārei Vivianai Redingai.
Lietuva iesniegusi notu arī Krievijai, kuras amatpersonas apsveikušas Austrijas varas iestāžu rīcību.
Izveidota Lietuvas un Austrijas divpusējā darba grupa lietas apstākļu noskaidrošanai.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku