Portāls: ar Štokenbergu saistīts uzņēmums, iespējams, iesaistīts lielā nodokļu apiešanas shēmā

Ar tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu ("Vienotība") saistīts uzņēmums, iespējams, iesaistīts lielā nodokļu apiešanas shēmā, raksta portāls "pietiek.com".

Portāla rīcībā nonākušais "Auditorfirmas Inspekcija AMJ" neatkarīgu revidentu ziņojums, kas sagatavots saistībā ar Štokenbergam netieši daļēji piederošo maksātnespējīgo uzņēmumu "Varavīksnes nami" liecina, ka, mākslīgi sadalot nekustamā īpašuma projektu dzīvokļos un zemē, Štokenberga uzņēmums pirms četriem gadiem ietaupījis vairāk nekā 358 tūkstošus latu, bet iecerētās shēmas kopapmērs bijis gandrīz četrreiz lielāks.

"Varavīksnes namu" 49% kapitāldaļu pieder "Kapitāla virsotnei", kurā savukārt 12,5% kapitāldaļu atbilstoši "Lursoft" datiem pieder miljonāram un ministram Štokenbergam.

"Protams!" tik pārliecināti tieslietu ministrs ar savas preses sekretāres starpniecību pagājušajā nedēļā atbildēja uz jautājumu, vai viņš var apliecināt, ka neviens no viņam tieši vai netieši piederošajiem uzņēmumiem pēdējos piecos gados nav iesaistīts nodokļu apiešanas un optimizācijas shēmās.

Ziņojumā norādīts, ka 2007.gada sākumā divos darījumos "Varavīksnes nami" par 4,57 miljoniem latu pārdevuši zemesgabalu Zolitūdes ielā 75. Darījums bijis izcili izdevīgs, jo zeme pārdota ar 653% uzcenojumu, kaut gan jāņem vērā, ka pircēja – pašlaik jau bankrotējušās "VN Zemes" – īpašnieku sastāvs bijis identisks "Varavīksnes namu" dalībniekiem. Tas nozīmē, ka Štokenbergs ar kompanjoniem zemesgabalu par seškārt lielāku cenu pārdevuši paši sev.

"Kāpēc tas darīts? Neatkarīgajā auditoru ziņojumā norādīts, ka šādi "Varavīksnes namiem", kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007.gadā vajadzēja maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par ieņemtajiem līdzekļiem no dzīvokļu pārdošanas, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas sev, jo saskaņā ar Latvijas likumiem PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā," vēsta portāls.

Tas raksta, ka Latvijas normatīvajos aktos pietiekami skaidri norādīts uz zemes un ēkas vienotības principu. "Zemes un ēkas vienotības princips noteic, ka ēkas ir zemes īpašnieka īpašums," norādīts auditoru atzinumā. Taču Štokenberga uzņēmums izvēlējies šo principu neņemt vērā, jo pavērušās plašas iespējas nodokļu – un konkrēti pievienotās vērtības nodokļa – nomaksas apiešanas jomā.

Auditoru atzinums rāda, ka uzņēmuma jaunajā projektā izmaksas bijušas nepilni 475 lati par kvadrātmetru. Savukārt dzīvokļi (bet ne zeme) bieži vien pārdoti ne tikai ar minimālu peļņu, bet pat zem pašizmaksas, piemēram, 2007.gada oktobrī kāds dzīvoklis pārdots par nepilniem 357 latiem kvadrātmetrā. "Faktiski dzīvokļu īpašumi ne visos gadījumos, bet tika tirgoti par pašizmaksu vai ar nelielu uzcenojumu, kas neatbilda reālajai tirgus situācijai un liecina, ka sabiedrība faktiski 2007.gadā guva peļņu uz vienu darījumu – zemes pārdošanu "VN zemei", kas bija PVN neapliekams darījums," norādīts auditoru ziņojumā.

Līdz ar to Štokenberga uzņēmums sekmīgi izvairījies no pārmērīgiem PVN maksājumiem, jo, kā aprēķināts ziņojumā, faktiski, rēķinot pēc vidējā rādītāja, 2007. gadā sabiedrība dzīvokļus un palīgtelpas, kas ir ar PVN apliekami darījumi, bija tirgojusi ar zaudējumiem vidēji 2%. Savukārt "2008.gadā sabiedrības ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas bija 2 139 498 lati, projekta kopējās izmaksas, kas attiecināmas uz 2008.gadu, bija 2 567 998 lati, kas nozīmē, ka faktiski dzīvokļa īpašumi 2008. gadā tika tirgoti ar zaudējumiem 17%".

Šīs Štokenberga uzņēmuma shēmas dēļ valsts 2007. un 2008.gadā PVN maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu – šāda ir "faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots par 2007. un 2008.gadu".

Turklāt šī summa vēl bijusi diezgan neliela, salīdzinot ar iecerēto shēmas kopapmēru. "Kopējo fiskālo efektu, kāds būtu bijis, ja būtu bijuši realizēti visi nekustamie īpašumi un nebūtu iestājusies ekonomiskā krīze", auditori aprēķinājuši 1,23 miljonu latu apmērā. Šīs shēmas pilnīgu īstenošanu izjaucis tikai ekonomiskās krīzes sākums, raksta portāls.

Svarīgākais