Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iniciatīvas 5.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja virkni normatīvo aktu, kas paredz vienkāršot Latvijas pilsonības iegūšanas administratīvo procedūru.
Normatīvajos aktos ir mainītas vairākas normas, kas līdz šim radījušas cilvēkiem nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus. Tā, piemēram, ir paredzēts, ka Latvijas pilsonības pretendenti latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti varēs kārtot jau pēc trīs mēnešiem līdzšinējo sešu mēnešu vietā. Savukārt Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi pretendents atkārtoti drīkstēs kārtot ne agrāk kā pēc viena mēneša līdzšinējo trīs mēnešu vietā.
Tāpat noteikts, ka Latvijas pilsonības pretendents būs atbrīvots no valodas prasmes pārbaudes, ja tas pēc 2009.gada 1.septembra ieguvis B vai C līmeņa vērtējumu valsts valodas prasmes pārbaudē profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.
Papildus līdzšinējiem atbrīvojumiem noteikts, ka no valsts valodas prasmes pārbaudījumiem ir atbrīvotas arī tās personas, kas, beidzot skolu, ieguvušas vismaz D līmeni centralizētajā eksāmenā latviešu valodā un literatūrā. Vienkāršota arī kārtība, kādā Latvijas pilsonību iegūst bērni.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs stāsta, ka līdzšinējā sistēmā bijuši vairāki trūkumi un nepilnības, kuras tagad tikušas novērstas: „Zināšanu apjomā nekas netiek mainīts – tas ir noteikts ar likumu. Mēs atsakāmies no nevajadzīgām birokrātiskām normām un formalitāšu dublēšanās”. Viņš uzsver, ka šo izmaiņu galvenais iemesls ir sistēmas nepilnību novēršana, nevis vēlme veicināt nepilsoņu kļūšanu par pilsoņiem. A. Rjabcevs atklāj, ka galvenās problēmas Latvijas nepilsoņiem sagādā sliktās valsts valodas zināšanas un cilvēki bieži uz eksāmeniem nākot nesagatavojušies – citi domā, ka ir spējīgāki, nekā patiesībā, bet citi nenovērtē eksāmenu nopietnību.
A. Rjabcevs stāsta, ka 2010. gadā Latvijas pilsonību ieguvušas 2336 personas, bet šī gada statistika rāda, ka gada pirmajos piecos mēnešos to ieguvuši 1087 nepilsoņi. Viņu starpā visvairāk ir krievu, attiecīgi mazāk baltkrievu un ukraiņu tautības pārstāvji. Pamatauditorija, kas kārto naturalizācijas eksāmenus ir jauni vīrieši spēka gados.
Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, šā gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 2,24 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 82,9% bija Latvijas pilsoņi, 14,6% – Latvijas nepilsoņi un 2,5% – ārzemnieki ar derīgām uzturēšanās atļaujām.