Saeima piektdien ārkārtas sēdē neatbalstīja deputātu ierosinājumu iedzīvotājiem dot tiesības atlaist pašvaldības domi.
Grozījumus likumā "Par pašvaldībām" bija iesnieguši "Vienotības" pārstāvji – Lolita Čigāne, Rasma Kārkliņa, Ingmārs Čaklais, Aleksejs Loskutovs, Andris Buiķis un Atis Lejiņš.
Par šo ierosinājumu nodošanu komisijām balsoja 36, pret - 33, bet atturējās 15 deputāti. Līdz ar to likumprojekts noraidīts.
Pašlaik likums paredz, ka jautājumu par pašvaldības domes atlaišanu izskata Saeima. Pēc ierosinājuma iesniedzēju domām, tas ir ļoti laikietilpīgs process un sava garuma dēļ var radīt būtisku kaitējumu pašvaldības iedzīvotāju interesēm.
Tādēļ deputāti rosināja ieviest ātrāku mehānismu, kā atlaist ievēlēto domi - priekšlikumu atlaist domi varētu iesniegt vismaz viena desmitā daļa pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju un par to savākti ne mazāk kā ceturtās daļas pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju paraksti. Tiesības ierosināt pašvaldības iedzīvotāju nobalsošanu par domes atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.
Sagatavotais likumprojekts noteica, ka pašvaldības iedzīvotāju nobalsošana rīkojama sestdienā. Referendums būtu uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījusies vairāk nekā puse no pēdējās attiecīgās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Savukārt dome uzskatāma par atlaistu, ja par to ir izteicies vairākums no pašvaldības iedzīvotāju nobalsošanā piedalījušos vēlētāju skaita.
Līdz ar domes atlaišanu Saeima pēc valdības ieteikuma ieceltu attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un noteiktu, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām, paredzēja iesniegtais likumprojekts. Tas noteica, ka jaunas domes vēlēšanas organizējamas ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pašvaldības iedzīvotāju nobalsošanas rezultātu paziņošanas brīža. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek.
Deputāti arī rosina uzdot valdībai līdz 1.augustam iesniegt Saeimā likumprojektu par pašvaldības iedzīvotāju referendumiem, kuru rezultātiem ir juridiski saistošs spēks.
"Vienotības" pārstāvji argumentēja, ka likumprojektā iekļautie kritēriji referenduma ierosināšanai ir augsti, lai nodrošinātu, ka tiek pausta lielākās daļas pašvaldības iedzīvotāju griba un domes darbs netiek traucēts ar nepārtrauktiem un nepamatotiem referendumiem.
Paredzēts, ka izdevumi par iedzīvotāju parakstu vākšanu, lai ierosinātu parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu, tiktu segti no iedzīvotāju finanšu līdzekļiem. Savukārt izdevumi par parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai un referenduma norisi būtu jāsedz no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Jau vēstīts, ka Saeimas prezidijs pirmdien nolēma 1.jūlijā sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi. Saeima pavasara sesiju slēdza 16.jūnijā.