Topošais jaunievēlētā prezidenta Andra Bērziņa juridiskais padomnieks Edgars Pastars neredz pamatu esošā prezidenta Valda Zatlera rīkojuma Nr.2 atcelšanai.
Vienlaikus Pastars aģentūrai BNS atzina, ka, teorētiski spriežot, ja prezidents rīkojumu var izdot, tad to var arī atcelt. Uz to norādījusi arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija, un attiecīgs regulējums iekļauts Ministru kabineta iekārtas likumā.
"Tomēr šādai rīcībai jābūt pamatotai ar acīmredzami konstatējamiem apstākļiem un jāatbilst Satversmes 1. un 2.pantam. Piemēram, pēc Saeimas atlaišanas ierosināšanas Latvijā sāktos karš vai notiktu plaša mēroga dabas katastrofas, vai pēc Ministru prezidenta amata kandidāta nominēšanas atklātos, ka viņš ir izdarījis noziegumu vai nespēj izveidot valdību saprātīgā termiņā," argumentēja Pastars.
"Pašlaik es neredzu pamatu šā rīkojuma atcelšanai," viņš piebilda.
Valsts prezidenta rīkojumu var atzīt par spēkā neesošu tas pats vai nākamais valsts vadītājs, ja ir acīmredzami konstatējami rīkojuma izdevēja gribas defekti, piemēram, maldināšana, rīcībnespēja un tamlīdzīgi aspekti.
Pastars arī atgādināja, ka jebkuram ir tiesības Satversmes tiesā apstrīdēt Zatlera rīkojuma tiesiskumu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lēmumu par prezidenta apsvērumu pamatotību izvērtēs tauta, atlaižot Saeimu vai prezidentu.
"Pat ja tauta izlemtu atlaist Saeimu, pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas tās deputātu vairākums var būt līdzīgs iepriekšējam un atlaist prezidentu," minēja jurists.
Viņš uzskata, ka Zatlers, rosinot Saeimas atlaišanu (rīkojums Nr.2), ir rīkojies atbilstoši formālajiem Satversmes priekšrakstiem, tomēr Satversmē nav iekļauti saturiskie priekšnoteikumi Saeimas atlaišanas ierosināšanai. Turpretī modernajās konstitūcijās tiek iets cits ceļš un ir uzskaitīti konkrēti atlaišanas gadījumi.
"Mūsu Satversmē par šādiem gadījumiem būtu jāuzskata tie, kad plašu sabiedrības aprindu nemiers ar Saeimas darbību dotu pietiekami skaidru pierādījumu, ka Saeima vairs neizteic tautas gribu. Līdz ar to nav saturisku juridisku priekšnoteikumu Saeimas atlaišanai; tie vienmēr būs politiskā ieskata kritēriji," klāstīja Pastars un norādīja, ka bieža parlamenta atlaišana neatbilstu varas dalīšanas principam.
Jau vēstīts, ka pašreizējais Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Pastars ir piekritis būt Bērziņa padomnieks, aģentūrai BNS apliecināja topošais prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. "Pastars būs pils galvenais jurists," teica Daudze.
Gados jaunajam Edgaram Pastaram kopā ar kolēģi Saeimas Juridiskajā birojā Jāni Plepu 2009.gadā iznākusi abu sarakstītā grāmata "Saeimas atlaišana". Viņš Saeimas Juridiskajā birojā strādā kopš 2005.gada. Viņam ir darba pieredze arī Satversmes tiesā.
Ziņots arī, ka Zatlers 28.maijā Latvijas Televīzijā nolasīja rīkojumu Nr.2, rosinot Saeimas atlaišanu. Referendums par 10.Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā.
Jaunievēlētais prezidents Bērziņš iepriekš uz jautājumu, vai varētu atcelt prezidenta rīkojumu, atzinis, ka viņš Zatlera lēmumu vērtē kā pārsteidzīgu un rīkošoties, izvērtējot situāciju. Taču viņš nerīkošoties pārsteidzīgi. Vēlāk gan viņš pavēstīja, ka uzticas Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa skaidrojumam, ka referenduma ierosināšanas process ir neatgriezenisks.