Parakstu vākšanā par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem piedalījušies aptuveni 62 000

Ceturtdien beigusies mēnesi ilgusī parakstu vākšana par Valsts prezidenta apturētajiem sociālo pabalstu likumiem, kurā par likumu nodošanu tautas nobalsošanai nodoti 61 500 līdz 62 000 parakstu.

Tā piektdienas rītā Latvijas radio sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.

Galīgie parakstu vākšanas rezultāti CVK jāapkopo un jāapstiprina līdz 19.jūnijam.

Jau ziņots, ka laikā no no 18.maija līdz 14.jūnijam par grozījumiem likumā par valsts pabalstu izmaksu saņemti 52 338 paraksti, par maternitātes un slimības apdrošināšanu ‒ 52 538, bet tautas nobalsošanas ierosinājumu par apdrošināšanu bezdarba gadījumam parakstījuši 52 216 iedzīvotāju.

"Šoreiz pēdējās dienās, atšķirībā, no iepriekšējās parakstu vākšanas, aktivitāte tik strauji nepieauga," piektdien sacīja Cimdars.

Lai apturētie likumi tiktu nodoti izlemšanai tautas nobalsošanā, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb ne mazāk kā 153 232 vēlētājiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc opozīcijas partiju deputātu prasības apturēja sociālo pabalstu griestu likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Opozīcijas deputāti uzskatīja, ka nav pamata izlemt par pabalstu griestu saglabāšanu arī 2013. un 2014.gadā, jo valsts finanšu situācija var mainīties.

Labklājības ministrijas sagatavotā kārtība paredz, ka ierobežojumus pabalstiem saglabās nevis līdz 2012., bet līdz 2014.gada beigām. Proti, slimības pabalstus, maternitātes un paternitātes pabalstus, kā arī vecāku pabalstus par bērniem, kuri dzimuši pēc 2010.gada 2.novembra, piešķirs pilnā apmērā, ja to apmērs ir līdz 11,51 latam dienā jeb vidēji 350 latiem mēnesī. Savukārt, ja piešķirtais pabalsts ir lielāks par šo apmēru, tiks piešķirta šī summa plus puse no summas, kas pārsniedz šo limitu. Tāds pats ierobežojums attiecas arī uz bezdarbnieku pabalstiem.

Latvijā

Jautājums par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lietderību arvien ir darba kārtībā, norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzskata, ka ikvienas valsts pārvaldes iestādes funkcijas ir jāizvērtē kritiski, īpaši ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kas saistās ar aizsardzības nozari un tās finansēšanu.

Svarīgākais