Ģenerālprokuratūra rosina KNAB šefu Vilnīti atbrīvot no amata [papildināta]

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas izvērtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša atbilstību amatam, secinājusi, ka ir pamats KNAB šefu atbrīvot.

Tā Kalnmeiers paziņoja trešdien žurnālistiem.

Komisija secinājusi, ka Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus. Lēmumu komisija pieņēmusi vienbalsīgi, informēja Kalnmeiers.

KNAB priekšnieks komisijas atzinumu vēl nav saņēmis, līdz ar to pagaidām komentārus nesniegs, aģentūrai BNS pavēstīja KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga.

Ģenerālprokurors pastāstīja, ka komisijas sēdēs izvērtēti 13 dažādi pārkāpumi. No tiem viens atstāts bez tālākas vērtēšanas, jo komisija uzskata, ka, pieņemot lēmumu par konkrēto jautājumu, tā varētu ietekmēt iepriekš ierosināta kriminālprocesa norisi.

Divos gadījumos komisija konstatējusi, ka nav noticis likumpārkāpums, bet desmit gadījumos konstatēti dažādi likuma un normatīvo aktu pārkāpumi.

"Komisija konstatēja, ka biroja priekšnieks Normunds Vilnītis sistemātiski ir pieļāvis būtiskus likuma un biroja iekšējo normatīvo aktu pārkāpumus. Atsevišķos gadījumos viņš tos nav novērsis ne pēc pārraudzības institūcijas, ne uzraudzības institūcijas pieprasījuma," klāstīja ģenerālprokurors.

Vilnītis pārkāpis gan Kriminālprocesa likumu, gan Operatīvās darbības likumu, gan arī biroja iekšējos normatīvos aktus.

Attiecībā uz komisijas atzinumā minēto kriminālprocess pret Vilnīti netiks ierosināts, taču Kalnmeiers vēlreiz atgādināja, ka komisija vienu punktu atstājusi bez vērtēšanas, jo notiek izmeklēšana kriminālprocesā, kas saistīts ar Valsts kontroles atzinumu.

Viena no problēmām, kāpēc pieļauti pārkāpumi, pēc Kalnmeiera domām, ir tāda, ka Vilnītim nebija pietiekamas operatīvā darba pieredzes. Arī vadoša darba pieredze acīmredzot bijusi nepietiekama, un viņam neveidojās normāls kontakts ar padotajiem.

Komisija sēdē pirmdien, ar piecām balsīm balsojot par, nolēma, ka ir pamats Vilnīša atbrīvošanai no amata saistībā ar neatbilstību ieņemamajam amatam. Komisijas atzinums gan ir klasificēts, līdz ar to pagaidām netiks atklāta pārkāpumu būtība, norādīja ģenerālprokurors.

Atzinums tagad nodots premjeram, un Ministru kabinetam tagad piecu darbdienu laikā ir jāizlemj par tālāko rīcību. "Pēc tam atkarībā no tā, kāds lēmums tiek pieņemts – vai nu tiek atzīts, ka nav pamata biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, vai arī šis jautājums tiek virzīts uz Saeimu tālākai lemšanai," paskaidroja Kalnmeiers.

Komisija, kas izveidota 16.martā, kopumā sanākusi uz septiņām sēdēm, atzinums parakstīts trešdien. Vilnītis arī piedalījies praktiski visās komisijas sēdēs, un viņam bijusi iespēja sniegt paskaidrojumus. Ko Vilnītis teicis par pārkāpumiem, ģenerālprokurors nekomentēja.

Citu KNAB darbinieku rīcību komisija nevērtēja, jo tai nebija deleģētas tiesības izvērtēt citu darbinieku atbildību.

Jau ziņots, ka komisijā bez Kalnmeiera darbojas arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība), Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība").

Ziņots arī, ka ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par, iespējams, prettiesisku rīcību ar KNAB operatīvo līdzekļu finansējumu.

Kriminālprocesu izmeklē Drošības policija, un Valsts kontroles revīzijas starpziņojums par operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB nosūtīts izvērtēšanai šā kriminālprocesa ietvaros.

Koalīcijā jau iepriekš ir panākta vienošanās, ka jautājumā par KNAB vadītāju Vilnīti valdība un Saeima rīkosies atbilstoši komisijas atzinumam, nra.lv informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke. Valdis Dombrovskis rosinās šo rekomendāciju atbalstīt valdībā un Saeimā. Šo jautājumu valdībā izskatīs tuvākajā laikā likumā noteiktajā termiņā.