Saeimas komisijā diskutēs par operatīvo līdzekļu, iespējams, nelikumīgu izlietojumu KNAB

Nākamnedēļ Saeimas komisijā diskutēs par, iespējams, prettiesisku rīcību ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvo līdzekļu finansējumu.

Savukārt citā Saeimas komisijā diskutēs arī par KNAB budžeta līdzekļu izmantošanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") aģentūrai BNS pastāstīja, ka trešdien komisijā plānots apspriest Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes rezultātus par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem operatīvās darbības finansēšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumā KNAB.

Uz komisijas sēdi uzaicināti pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles un KNAB.

Komisijas locekļi vēlas noskaidrot, ko pārbaudēs konstatējusi Valsts kontrole un Ģenerālprokuratūra. Ja prokuratūra sākusi kriminālprocesu, tas liecina par to, ka KNAB varētu būt notikuši nopietni pārkāpumi, norādīja Latkovskis.

Turklāt komisijas deputāti vēlas uzklausīt arī KNAB pārstāvju viedokli par radušos situāciju.

Pagaidām nav zināms, vai komisijas sēde būs slēgta. Ņemot vērā, ka tiks apspriests operatīvais finansējums, iespējams, ka Valsts kontroles un prokuratūras pārstāvji norādīs uz nepieciešamību komisijas sēdei notikt aiz slēgtām durvīm.

KNAB pārstāvjiem uz Saeimu būs jādodas arī dienu iepriekš. Otrdien plānota Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde.

Šīs komisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs aģentūrai BNS pastāstīja, ka komisijas sēdē plānots runāt par KNAB paredzēto budžeta līdzekļu izmantošanu un tās efektivitāti no 2008. līdz 2011.gadam.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par, iespējams, prettiesisku rīcību ar KNAB operatīvo līdzekļu finansējumu.

Kriminālprocesu izmeklē Drošības policija, un Valsts kontroles revīzijas starpziņojums par operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB nosūtīts izvērtēšanai šā kriminālprocesa ietvaros.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba maija vidū paziņoja, ka VK vērsusies prokuratūrā par prettiesisku rīcību ar KNAB operatīvo līdzekļu finansējumu. Viņa gan neatklāja, par kādām summām ir runa, jo tā ir klasificēta informācija.

Pagaidām nav precīzi zināms, kurās KNAB nodaļās finansējums, iespējams, prettiesiski izlietots.

KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe pēc Sudrabas paziņojuma aģentūrai BNS sacīja, ka attiecībā uz viņas pārraudzībā esošajām nodaļām un viņas atbildībā esošo operatīvo finansējumu KNAB apkarošanas blokā Valsts kontrole nekādus aizrādījumus nav izteikusi un pārkāpumus nav konstatējusi. Tas viņai apstiprināts Valsts kontrolē.

Uz jautājumu, par kurām biroja nodaļām tad ir runa, Strīķe atbildēja, ka "acīmredzot tas ir par [KNAB priekšnieka Normunda] Vilnīša tiešā pakļautībā esošajām nodaļām".

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS ceturtdien norādīja, ka birojs 31.maijā saņēmis VK dokumentus, kurā tā izteica atzinību par biroja 2010.gada pārskatu un kurā nekādi būtiski pārkāpumi netika konstatēti un tikai norādīti pieci ieteikumi KNAB darbības pilnveidošanai.

Birojs nav saņēmis publiski pieejamu informāciju no Ģenerālprokuratūras par kriminālprocesa sākšanu, līdz ar to nav iespējams komentēt situāciju, par kuru nav informācijas, uzsvēra biroja pārstāve.

VK publiskos pārmetumus par operatīvās darbības finansēšanas līdzekļu nelietderīgu izmantošanu KNAB noraida.

"KNAB ir pateicīgs VK par ieguldīto darbu, sadarbību un ieteikumiem biroja darba uzlabošanai. KNAB gan vērš uzmanību, ka tā operatīvo līdzekļu izlietošana notiek pamatoti, lietderīgi un saskaņā ar likumu," teica Karlsberga.

Latvijā

No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas "M+S" riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar "kalns un sniegpārsliņa" simbolu. "Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka "kas der visam, neder nekam", uzsverot, ka vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.

Svarīgākais