Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vaļonis, kura izteikumi par Latvijas prezidenta Valda Zatlera lēmumu izraisījuši diplomātisko skandālu, otrdien iesniedzis atlūgumu.
Par to aģentūru BNS informēja Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites preses sekretārs Lins Balsis.
"Saruna bija īsa. Izvērtējot visus faktus, radušos situāciju, tajā pašā laikā zinot situāciju arī no otras puses, paziņoju prezidentei, ka iesniedzu ministram atlūgumu un lūdzu atsaukt mani no vēstnieka Latvijā amata," Vaļonis paziņoja pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kas bija viņu izsaukusi uz sarunu.
"Man žēl, ka noticis šāds incidents. Es atvainojos un prezidentes klātbūtnē atvainojos Latvijas prezidentam, kuru mani vārdi aizskāra. Tādēļ uzskatu, ka nevaru turpināt darbu Latvijā. Prezidente tam piekrita un, visticamāk, sāks atsaukšanas procedūru," paskaidroja diplomāts.
Lietuvā vēstniekus atsauc prezidents saskaņā ar valdības lēmumu un parlamenta Ārlietu komisijas akceptu.
Lietuvas prezidentes preses sekretārs Lins Balsis, teica, ka Vaļonis atlūgumu ārlietu ministram Audronim Ažubalim iesniedzis pēc tikšanās ar Grībauskaiti, un Lietuvas prezidente šādu Vaļoņa lēmumu atbalstījusi.
"Konstitūcijā noteikts, ka jāsākas precīzai vēstnieka atsaukšanas procedūrai, prezidente jau tuvākajā laikā vērsīsies pie premjerministra, lai viņš izdod rīkojumu par Vaļoņa atsaukšanu. Prezidente atbalsta šādu vēstnieka lēmumu, jo arī uzskata, ka citā valstī strādājošam diplomātam ir jāciena konkrētās valsts kārtība, likumi un pati valsts. Tādi paziņojumi nav ētiski, nav korekti un nedrīkst izskanēt no vēstnieka mutes," klāstīja Balsis.
Komentējot jautājumu, vai Grībauskaite sarunas laikā lūdza Vaļoni iesniegt atlūgumu, Balsis teica, ka "šķiet, viņš ar to jau atnāca".
Pēc Lietuvas portāla "Delfi" ziņotā, Vaļonis par Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu teicis: "Te ir kaut kāds apvērsuma gars... Viss pēc konstitūcijas, taču rīcības iemesli ož ne pārāk patīkami."
Neapmierinātību ar šādiem vēstnieka izteikumiem pauda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), un Lietuvas Ārlietu ministrija atsauca Vaļoni uz konsultācijām, kā arī viņu uz sarunu izsauca Lietuvas prezidente Grībauskaite.
Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis pirmdien vēstniekam Vaļonim norādījis, ka diplomātiem ir tiesības komentēt tos vai citus jautājumus, taču viņu pienākums ir to darīt korekti un ar cieņu pret valsts suverenitāti un tās politiķiem.
Lietuvas ĀM ģenerālinspektorāts veiks izmeklēšanu atbilstoši spēkā esošajām procedūrām, pavēstīja Lietuvas ĀM.
Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība") vēstnieka rīcību, iesniedzot atlūgumu, uzskata par adekvātu. "Latvijas valsts ir gandarīta par Lietuvas cieņas apliecinājumu demokrātijas procesam, kas notiek Latvijā. Rīcība atsaukt vēstnieku ir atzīstama, un tā mūs apmierina," sacīja ārlietu ministrs.
Jau ziņots, ka Latvijas ĀM un Rīgas pils pirmdien uzaicināja Vaļoni izskaidrot savus izteikumus medijos par Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, aģentūrai BNS apstiprināja ministrijā.
Vēstnieks pēcpusdienā izplatīja paziņojumu, kurā "no sirds atvainojas". Šie vārdi viņam esot ielikti mutē.
Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa aģentūrai BNS pastāstīja, ka pirmdien Rīgas pilī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji tikušies ar ārvalstu vēstniekiem, lai izskaidrotu Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu. Pēc šīs tikšanās prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs divpusēji ticies ar Lietuvas vēstnieku un uzklausījis diplomāta paskaidrojumus un atvainošanos par pārkāpumu.
Ar Vaļoni pirmdien tikās Latvijas ĀM politiskais direktors Andris Razāns un runāja par Lietuvas portālā "Delfi" publicētajiem izteikumiem. Pēc ministrijas pārstāvja Sīļa teiktā, vēstnieks norādījis, ka viņa sacītais ir interpretēts un publicētais nav viņa viedoklis. "Lietuvas vēstnieks pauda apņemšanos vistuvākajā laikā izskaidrot šo gadījumu," minēja Sīlis.
Pirmdien pēcpusdienā Lietuvas vēstniecība izplatīja paziņojumu. Tajā uzsvērts, ka Lietuvas vēstniecība ar lielu uzmanību seko pēdējo dienu notikumiem Latvijā un informē Lietuvas iedzīvotājus par šeit valdošo noskaņojumu.
"Man ir žēl, ka intervijā ar portāla "Delfi" žurnālistu, īpaši krievu valodas tulkojumā, ir ieviesušās kļūdas un manās lūpās tika ielikti vārdi, kurus es neesmu teicis. No sirds atvainojos par šo nepatīkamo pārpratumu," pavēstījis Vaļonis.
Tomēr Lietuvas telekanāls LNK ziņoja, ka intervijas ieraksts diktofonā liecina, ka Lietuvas portālā "Delfi" publicētais atbilst Vaļoņa teiktajam.
Vaļonis sniedzis interviju portāla "Delfi" redakcijai Lietuvā.
Portāls "Delfi.lt" vēsta, ka Lietuvas vēstnieks Latvijā Vaļonis lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu vērtē kā politisko atriebību. Pēc vēstnieka teiktā, Zatlers ar savu lēmumu nepārkāpj likumu, bet "kara pieteikšana parlamentam" gan nav nekas labs.
Vaļonis intervijā paziņojis, ka 23.jūlijā gaidāmajā referendumā un ārkārtas vēlēšanās, kuras, pēc Vaļoņa domām, tagad ir neizbēgamas, "jo, tāpat kā visur, arī Latvijā parlaments ir nepopulāra institūcija", aktīvi būs krievvalodīgie balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji.
Lietuvas vēstnieks skaidri nav atbildējis uz jautājumu, vai Zatlera lēmums palīdzēs Latvijas politikā nostiprināties promaskaviskiem spēkiem, vien teicis, ka tas ir iespējams, atgādinot, ka Rīgā vien vairāk nekā puse iedzīvotāju nav etniskie latvieši. Viņš arī paudis iespēju, ka ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu saņems nevis valdošās partijas, bet gan opozīcijā esošās.
Vaļonis norādījis, ka Latvijā ir dažāda attieksme pret Zatlera lēmumu, jo "vieni lamā Zatleru, citi ‒ Saeimu, bet trešie saka, ka visi slikti".
Viņš sacījis, ka vienīgais skaidrojums Zatlera rīcībai, kā to uzskatot arī daudzi Latvijas politiskās elites pārstāvji, ir politiskā atriebība.
"Tas ir unikāls gadījums. Taču politikā viss var notikt pirmo reizi. Tas kļūs par precedentu Baltijas valstīs. Prezidents šādi rīkojas dažas dienas pirms vēlēšanām. Te ir kaut kāds apvērsuma gars... Viss pēc konstitūcijas, taču rīcības iemesli ož ne pārāk patīkami," par Vaļoņa teikto vēsta "Delfi.lt".
Vaļonis bija Lietuvas vēstnieks Latvijā kopš 2008.gada novembra. No 2000. līdz 2006.gadam viņš bija Lietuvas ārlietu ministrs, bet no 2006. līdz 2008.gadam – Seima Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš diplomāta karjeras laikā Vaļonis bija vēstnieks Polijā, Bulgārijā un Rumānijā.