Referendums par 10.Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā [papildināta]

Tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, pirmdien sēdē vienbalsīgi nolēma Centrālā vēlēšanu komisija.

Tās vadītājs Arnis Cimdars sēdē paskaidroja, ka galīgais iespējamais termiņš izvēlēts, lai atbilstoši procedūrai pagūtu nodrošināt balsojuma iespēju ārzemēs dzīvojošajiem balsstiesīgajiem, tostarp balsojumu pa pastu.

Balsošana pa pastu gan ir smagnējs nobalsošanas veids – balsotājam pieteikšanās brīdī pasē jāsaņem spiedogs par piedalīšanos tautas nobalsošanā un tas jāpaveic trīs nedēļas pirms nobalsošanas. Tomēr arī ārzemēs, kā ierasts, savu balsi varēs nodot tam paredzētajos iecirkņos.

Piedalīties tautas nobalsošanā varēs, dodoties uz jebkuru iecirkni Latvijā vai ārzemēs, ņemot līdzi pasi, uzsvēra Cimdars.

Referendumā nobalsošanas zīmes jautājums būs "Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu?", uz ko būs divas iespējamās atbildes – par un pret. Ņemot vērā, ka tautas nobalsošanā aploksnes neizmanto, vēlētājam lietojama vienīgi nobalsošanas zīme, uz kuras tiks uzspiests attiecīgā balsošanas iecirkņa spiedogs.

Savukārt iepriekš izteiktais minējums par referenduma organizēšanu 30.jūlijā neietilpst Satversmē noteiktajā termiņā – ne ilgāk par diviem mēnešiem kopš rīkojuma izsludināšanas par Saeimas atlaišanu –, jo prezidents to oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējis jau svētdien, 29.maijā, klāstīja Cimdars.

Sēdes laikā gan izskanēja arī citi varianti par iespējām referendumu rīkot ātrāk, piemēram, 9. vai 16.jūlijā, jo jūlija beigās daudz cilvēku izvēlas doties atvaļinājumā. Tomēr šis netika atzīts par pietiekamu argumentu.

Referenduma izmaksas būs aptuveni divi miljoni latu. Līdzīgas izmaksas būs arī Saeimas ārkārtas vēlēšanu noorganizēšanai, ieskaitot paredzamos sadārdzinājumus saistībā ar vēlēšanu noorganizēšanu paātrinātā kārtībā nekā ierasts, paskaidroja Cimdars.

Atbilstoši Satversmei – pieņemot, ka tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izteiksies par Saeimas atlaišanu, tā būs uzskatāma par atlaistu un būs izsludināmas jaunas vēlēšanas. Tām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Līdz ar to aptuveni tās varētu notikt 17.septembrī, pastāstīja Cimdars.

"Kandidātu sarakstu iesniegšana un pārējā organizatoriskā puse [pirms vēlēšanām] notiks ārkārtas režīmā. Viss notiks ļoti saīsinātos termiņos," teica CVK vadītājs.

Jau vēstīts, ka Zatlers 28.maija vakarā uzrunā tautai paziņoja, ka rosina 10.Saeimas atlaišanu. Viņa lēmums sekoja Saeimas 26.maija balsojumam, kurā tā nolēma neatļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Zatlers šo balsojumu savā uzrunā nodēvēja par "sirēnu, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu".

Zatlers norādīja, ka jaunā Saeima pārmantojusi arī citus netikumus. "Mēs redzējām tirgošanos par amatiem, kaislīgu cīņu par amatiem tā vietā, lai domātu par valsti. Amati tika arī savējiem, kā jau tas ierasts. Saeima vairākkārt parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādas šauras grupas vai konkrēta cilvēka personīgās intereses, nevis valsts intereses.. Diemžēl rodas tāda sajūta, ka jaunievēlētā Saeima komfortabli jūtas politisko shēmu, melu un visatļautības gaisotnē," sacīja prezidents.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.