Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima varētu sanākt nē vēlāk kā pēc pieciem mēnešiem

Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima varētu sanākt ne vēlāk kā pēc pieciem mēnešiem, svētdien norādīja prezidenta padomniece Sandra Sondore-Kukule.

Viņa skaidroja, ka referendumam par Saeimas atlaišanu ir jānotiek viena līdz divu mēnešu laikā, arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir jārīko viena līdz divu mēnešu laikā, bet jaunievēlētā Saeima sanāk mēneša laikā. Tādējādi Latvijā šis process varētu ilgt maksimums piecus mēnešus.

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars pieļāva, ka tautas nobalsošana varētu notikt 30.jūlijā.

Prezidenta padomniece Inese Lībiņa-Egner savukārt uzsvēra, ka Satversmē nav noteikti nekādi termiņa ierobežojumi prezidentam saistībā ar prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. "Prezidents ir pilntiesīgs savu tiesību [rosināt Saeimas atlaišanu] izmantot līdz pat savu pilnvaru pēdējai dienai," norādīja Lībiņa-Egner.

Tautas nobalsošanai jānotiek ne ātrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc prezidenta lēmuma, referendumam jānotiek sestdienā no pulksten 7 līdz 22. Referendumā nav noteikts minimālais balsotāju skaits, lai tautas nobalsošanu uzskatītu par notikušu. Lēmums tiek pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu.

Ja referendumā tauta atbalsta Saeimas atlaišanu, tā uzskatāma par atlaistu un jāizsludina jaunas parlamenta vēlēšanas. Tām jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Tomēr šajā laikā parlaments vēl strādā esošajā sastāvā, bet Saeima uz sēdēm var sanākt tikai tad, ja prezidents to sasauc, un viņš arī noteic sēžu darba kārtību.

Šajā laikā Saeimas komisijas strādā kā parasti, arī dokumentu aprite netiek traucēta. "Tas nenozīmē, ka deputātu var vienkārši neiet uz darbu," noteica Sondore-Kukule.

Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima sanāks ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas. Tā darbosies nedaudz īsāku laiku - šāda parlamenta pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākamā novembra pirmajā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu. Tas nozīmē, ka nākamās Saeimas vēlēšanas notiks kā parasti.

Prezidenta padomniece Sandra Sondore-Kukule atzina, ka Latvijā šis process varētu ilgt, maksimums, piecus mēnešus.

Ja referendumā tomēr netiek atbalstīts prezidenta ierosinājums, līdzšinējā Saeima turpina darboties, bet prezidenta atlaišanai vairs nav nozīmes, jo viņa amata pilnvaru termiņš jau būs beidzies. Arī, ja prezidenta amatā tiek pārvēlēts Valdis Zatlers un referendumā netiek atlaista Saeima, Zatlers savu amatu nezaudēs, jo viņa pirmais pilnvaru termiņš būs beidzies.

Jau vēstīts, ka Zatlers 28.maijā uzrunā tautai paziņoja, ka ierosina Saeimas atlaišanu, tas nozīmē, ka par to jālemj referendumā. Tautas nobalsošanā nav noteikts minimālais balsotāju skaits, kādam jāpiedalās referendumā, lai to uzskatītu par notikušu. Lēmums tiek pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu. Piemēram, ja referendumā piedalās pieci cilvēki un trīs no tiem atbalsta Saeimas atlaišanu, parlaments uzskatāms par atlaistu.

Latvijā

Šodien "Latvenergo" ēkā Pulkveža Brieža ielā tika pasniegtas AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvas enerģētikā. Ar gada balvām enerģētikā tiek apbalvoti jaunie zinātnieki, kuri piedāvā inovatīvus risinājumus, tāpat apbalvoti pētījumi ar būtisku devumu enerģētikas attīstībā, kā arī tiek godināts mūža ieguldījums, piešķirot Alfrēda Vītola balvu.

Svarīgākais