Saeima ir pilntiesīga un var vēlēt prezidentu līdz Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav pasludinājusi referenduma rezultātus par Saeimas atlaišanu.
"Laikā no atlaišanas ierosināšanas līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanas procedūru," žurnālistiem svētdien norādīja prezidenta padomniece Inese Lībiņa - Egner.
"Satversme viennozīmīgi gan no sava burta, gan no gara paredz, ka laikā no prezidenta rīkojuma līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga visā savā darbības apjomā. Saeima turpina visu savu kompetences jautājumu risināšanu, tajā skaitā, ja šajā laika posmā Saeimas kompetencē ir lemt par jauna Valsts prezidenta ievēlēšanu, tad šāda kompetence Saeimai arī ir," skaidroja padomniece.
Ja līdz tautas nobalsošanai tiek ievēlēts jauns prezidents, viņš pārņem amatu parastajā kārtībā.
Ja jaunu prezidentu neievēlē, tad pēc esošā prezidenta pilnvaru beigām valsts vadītāja funkcijas pilda līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājs, kamēr parlaments izvēl jaunu valsts vadītāju. Lībiņa-Egner uzsvēra, ka Satversme uzliek par pienākumu parlamentam ievēlēt jaunu prezidentu iespējami īsākā laikā.
"No Satversmes loģikas viedokļa problemātiski būtu, ja tiktu pieļauta situācija, ka, tautai nolemjot par Saeimas atlaišanu, atlaistās Saeimas priekšsēdētājs būtu vienīgā persona, kas varētu pildīt prezidenta vietu, sasaukt Saeimas sēdes un noteikt tām dienaskārtību. Tas būtu pretrunā ar Satversmes garu.. No Satversmes loģikas izriet, ka Saeimai savu iespēju robežās ir jāievēlē jauns prezidents vēl līdz tautas nobalsošanai," uzsvēra Lībiņa-Egner.
Tādējādi prezidenta vietas neaizpildīšana nevar būt apzināta rīcība, uzsvēra padomniece.
"Nebūtu pieļaujama situācija, ja prezidenta vieta nebūtu aizpildīta pēc tam, ja tauta ir nolēmusi par Saeimas atlaišanu, un ir Saeima, kuras darbību var noteikt tikai Valsts prezidents, bet šī prezidenta autonomā funkcija nevar pāriet vietas izpildītājam," paskaidroja padomniece.
Arī prezidenta padomniece Sandra Sondore-Kukule uzsvēra, ka Saeimas spīkers kā prezidenta vietas izpildītājs nevar izmantot prezidenta autonomās tiesības, piemēram, nodot otrreizējai caurlūkošanai likumus vai nominēt Ministru prezidenta amata kandidātu.
"No Satversmes loģikas un gara izriet, ka Saeimai vajadzētu parūpēties, lai prezidenta vieta tiktu iespējami ātrākā laikā tiktu aizpildīta," norādīja Sondore-Kukule.
Turklāt Satversmē ir noteikts "laika rāmis".
"Ja prezidenta vēlēšanas ceturtdien [2.jūnijā] nenotiek, tad nākamās ir jārīko desmit līdz piecpadsmit dienu laikā. Ja tās neizdodas, tad atkal desmit piecpadsmit dienu laikā. Man ir grūti iedomāties situāciju, kad ar vairākiem piegājieniem Saeima netiktu ar šo pienākumu tikt galā. Protams, mēs par to varam teorētiski runāt, bet es domāju, ka tāda situācija nav iedomājama," pauda Sondore-Kukule, atzīstot, ka "Satversme nav instrukcija".
Tādējādi padomniece noraidīja bažas, ka Latvijā var iestāties "varas vakuums", uzsverot, ka Saeima vasarā regulāri iet brīvdienās, bet valdība turpina strādāt.
Ja Zatlers netiks pārvēlēts amatā, un prezidents būs cits cilvēks, jaunais valsts vadītājs nedrīkstēs apturēt Saeimas atlaišanas procedūru.
"Tas nav iespējams, šis prezidenta rīkojums ir stājies spēkā ar izsludināšanas brīdi vakar [28.maijā] Latvijas Televīzijas ēterā. Tas nav kā citādi atsaucams vai apturams no cita jauna ievēlēta prezidenta," pamatoja Lībiņa-Egner.