Pēc Aizsardzības ministrijas ierosinājuma, turpmāk karavīra nāves gadījumā viņa tuvinieki saņems 50 tūkstošus latu lielu pabalstu.
Aizsardzības ministrs Atis Pabriks aģentūrai BNS pastāstīja, ka Aizsardzības ministrija jau pagājušajā nedēļā lūgusi veikt izmaiņas likumā, lai atteiktos no idejas, ka kompensācija tuviniekiem ir piesaistīta pie algas.
"Cilvēka nāvi ir grūti izmērīt finansiālā kārtā, taču ģimenei ir jāpalīdz. Es uzskatu – ja cilvēks ir kritis, tad nav atšķirības, vai viņš ir ierindnieks vai ģenerālis. Līdz ar to summai, ko valsts izmaksā, ir jābūt vienādai visiem," paskaidroja ministrs.
Ņemot to vērā, ministrija piedāvā piemērot iespējamo maksimālo summu – 50 tūkstošus latu –, un Pabriks cer, ka likums tuvākajā laikā tiks mainīts.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" svētdien ziņoja – lai gan agrāk Nacionālo bruņoto spēku karavīra bojāejas gadījumā tuviniekiem izmaksāja ne mazāk kā 50 tūkstošu latu lielu pabalstu, samazinot budžeta izdevumus, var sarukt arī pabalsts karavīra nāves gadījumā.
Izmaiņas tapušas tā saucamajā budžeta izdevumu griešanas laikā un pieņemtas reizē ar amatpersonu vienotās atlīdzības likumu.
Pašlaik aktīvā dienesta karavīri ir vienīgā amatpersonu kategorija, kurai nav noteikts, ka bojāejas gadījumā tuviniekam izmaksā 50 tūkstošus. Šāda norma joprojām attiecas uz ugunsdzēsējiem, policistiem un rezerves karavīriem.
Iepriekš kritušā tuviniekiem izmaksāja kompensāciju 120 mēnešalgu apmērā, un tā varēja būt arī lielāka par 50 tūkstošiem, bet ne mazāka.
Pēc pēdējā algu samazinājuma armijā 120 mēnešalgu summa var būt pat krietni mazāka par 50 tūkstošiem, uzsvēra raidījumā. Spriežot pēc bruņoto spēku algu saraksta, ir karavīri, kuru atalgojums patlaban svārstās starp diviem un trim simtiem latu.