Saeima ceturtdien nolēma nepagarināt "Parex bankas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību, aģentūra BNS uzzināja Saeimas sēdē.
Par komisijas darbības pagarināšanu balsoja 30 deputāti, pret bija 40 tautas kalpi, bet balsojumā atturējās - 16.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām "Parex bankas" pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laiku rosināja pagarināt līdz 2012.gada 24.februārim.
Parlamentā iesniegtajā starpziņojumā teikts, ka "Parex bankas" akciju kontrolpaketes pārņemšana valsts īpašumā, bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes nodrošināšana un valsts veiktie pasākumi bankas likviditātes nodrošināšanai ir neviennozīmīga, apmērīga un sarežģīta lieta, un tās izskatīšanai komisijai nepietiek ar atvēlēto laiku līdz šā gada 24.maijam.
Komisija ir konstatējusi virkni nepilnību līdzšinējā lietas izmeklēšanā, uzsvērts starpziņojumā. Tajā arī minēts, ka, iespējams, atbildīgās valsts institūcijas nav darījušas visu iespējamo, lai novērstu un samazinātu naudas plūsmu no noguldījumu fondiem un citu piesaistīto līdzekļu aizplūšanu no "Parex bankas" no 2008.gada augusta līdz oktobra beigām, kā arī nav pienācīgi novērtēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) brīdinājumi. Komisija avērsa uzmanību arī uz citiem neskaidriem jautājumiem, taču šī informācija ir ar ierobežotas pieejamības statusu.
"Parex bankas" parlamentārās izmeklēšanas komisija norāda, ka tai vēl ir jāizvērtē Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera veikto pārbaudi attiecībā uz "Parex bankas" akciju kontrolpaketes pārņemšanu, bankas finansiālā stāvokļa stabilitāti un valsts veiktajiem pasākumiem bankas likviditātes nodrošināšanai noteiktā kriminālprocesā var uzskatīt par pietiekami izsmeļošu. Tāpat pagaidām komisijai vēl nav pārliecības, ka bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu un restrukturizācijas ir nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva un droša vadība un ar šo rīcību ir sasniegts noteiktais mērķis - valsts līdzekļus izmantot likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm.
Komisija arī secina, ka Adlera lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu lielākoties balstīts uz Finanšu ministrijas (FM), FKTK un Latvijas Bankas atzinumiem, taču tie šīs institūcijas bija tās, kas organizēja un veica "Parex bankas" pārņemšanu. Arī pašlaik Latvijas Bankā, FKTK un FM vadošajos amatos strādā personas, kas organizēja bankas pārņemšanu. Komisijas vēlas noskaidrot, vai pašlaik tiek ņemti vērā Valsts kontroles ieteikumi, kā arī, vai ir izstrādāti jauni instrumenti un noteikta atbilstoša kārtība bankās, vai izvairītos no kļūdām nākotnē.
Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidoja šogad 24.februārī pēc "Saskaņas centra" (SC) ierosinājuma.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju vada Igors Pimenovs (SC), viņa biedrs ir Imants Parādnieks (""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK", VL–TB/LNNK), bet komisijas sekretārs – Māris Kučinskis ("Par labu Latviju", PLL).
Komisijā strādā arī Viktors Jakovļevs (SC), Andris Bērziņš no Vidzemes (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS), Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"), Dzintars Rasnačs (VL–TB/LNNK), Jānis Reirs ("Vienotība"), Andris Šķēle (PLL) un Jānis Vucāns (ZZS).
2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība pērn martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka – "Citadele".
