Nākamnedēļ varēs sākt iesniegt kandidatūras prezidenta amatam

© f64

Nākamnedēļ, 19.maijā, Saeimas prezidijā varēs sākt iesniegt kandidatūras Valsts prezidenta amatam.

Kandidatūras varēs iesniegt līdz 24. maijam. Prezidenta vēlēšanas, visticamāk, notiks 2. jūnijā.

Pagaidām vēl nav skaidrs, vai iesniegumu par Valda Zatlera kandidatūru kopā iesniegs visas frakcijas, kas paudušas atbalstu viņam. Opozīcijā esošā apvienība "Par labu Latviju" (PLL) jau aprīļa beigās nolēma pieprasīt prezidenta kancelejai sagatavot nepieciešamos dokumentus, kas vajadzīgi prezidenta amata kandidātam, lai varētu pirmā iesniegt Zatlera kandidatūru.

PLL Saeimas frakcija ir gatava aicināt arī pārējo frakciju deputātus parakstīt iesniegumu Saeimas prezidijam par Valda Zatlera oficiālu izvirzīšanu prezidenta amatam. "Vienotība" vēl nav izlēmusi, vai pievienosies PLL iesniegumam, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) to negrasās parakstīt. Nav arī zināms, vai kandidāta izvirzīšanas iesniegumam pievienosies Nacionālā apvienība, jo viedokļi par Zatleru kā labāko kandidātu frakcijā tomēr ir atšķirīgi.

Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa aģentūrai BNS sacīja, ka arī premjera pārstāvētā apvienība "Vienotība", kurā ir 33 deputāti, ir izteikusi mutisku lūgumu, tādēļ dokumenti tiks gatavoti ne vien PLL, bet arī "Vienotībai".

Visas frakcijas atbalstu Zatleram sola arī Nacionālā apvienība, kurai ir septiņi deputāti, kā arī vismaz 15 Zaļo un zemnieku savienības pārstāvju.

Līdz ar to Zatleram teorētiski ir nodrošināts Saeimas vairākuma atbalsts.

Savukārt "Saskaņas centrs" (SC) savus nodomus gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās neatklās līdz pat kandidātu izvirzīšanas termiņa beigām. Lai gan Saeimas deputātu vairākums ir publiski paudis atbalstu esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera pārvēlēšanai amatā, SC neizslēdz, ka Zatlers negūs Saeimas vairākuma atbalstu pirmajā kārtā.

Saskaņā ar likumu deputātu iesniegumam par prezidenta kandidatūrām jāpievieno vairāki dokumenti: kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst likumā noteiktajām prasībām un uz viņu neattiecas likumā minētie ierobežojumi, kā arī kandidāta parakstītas ziņas par pretendenta personas datiem, pašnovērtējumu par latviešu valodas prasmi, iegūto izglītību. Kandidātam ir arī jāuzraksta, vai viņš ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Pretendentam arī jāsniedz ziņas par viņa īpašumā vai valdījumā esošajiem, kā arī iznomātajiem vai izīrētajiem nekustamajiem īpašumiem, piederošajiem transportlīdzekļiem, parādsaistībām, piederošajām kapitāla daļām, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem un vērtspapīriem.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais