Zatleram jau notikušas vairākas individuālas tikšanās

© Lauris Vīksne, F64 Photo Agency

Valsts prezidents Valdis Zatlers ar Latvijas Zaļās partijas (LZP) pārstāvjiem plānojis tikties 17.maijā; prezidentam jau notikušas individuālas sarunas ar atsevišķiem Saeimas deputātiem.

Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa apstiprināja, ka prezidents tiekas ar atsevišķiem parlamentāriešiem. "Valsts prezidents ir publiski paudis, ka ir gatavs tikties ar deputātiem atsevišķi vai grupās," norādīja Rassa.

Tomēr plašāk par plānotajām individuālajām sarunām ar atsevišķiem deputātiem Rassa nestāstīja, jo Zatleram ar tautas kalpiem nav vienošanās par šo tikšanos publiskošanu. Rassa vienīgi piebilda, ka šo sarunu laikā prezidents pārrunā deputātus interesējošos jautājumus.

Savukārt 17.maijā plānota tikšanās ar LZP pārstāvjiem, kuri līdz šim pauduši kritisku viedokli pret Zatleru, jo viņš atbalsta Visaginas atomelektrostacijas projektu Lietuvā.

Tikmēr nākamnedēļ prezidents tiksies ar opozīcijā esošajām Saeimas frakcijām. Otrdien paredzēta divu stundu ilga tikšanās ar apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvjiem, trešdien - pusotru stundu ilga saruna ar "Par labu Latviju" (PLL) deputātiem, bet ceturtdien ieplānota divas stundas gara saruna ar Nacionālās apvienības Saeimas deputātiem. Visas šīs tikšanās notiks Saeimas Sarkanajā zālē aiz slēgtām durvīm.

Jau vēstīts, ka 5.maijā Zatlers tikās ar koalīcijā esošajām apvienībām - "Vienotību" un Zaļo un zemnieku savienību. Saruna ilga pusotru stundu un notika aiz slēgtām durvīm.

Līdz šim atbalstu Zatlera kandidatūrai paudusi "Vienotība" (33 balsis) un PLL (8 deputāti), kā arī daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). No ZZS 22 deputātiem pieci līdz septiņi deputāti ir kritiski pret Zatlera kandidatūru, viņu vidū, pēc ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa vārdiem, ir četri LZP biedri - Kārlis Seržants, Iveta Grigule, Ingmārs Līdaka un Rihards Eigims, kā arī atsevišķi deputāti, piemēram, Jānis Klaužs.

Vienlaikus Brigmanis apšauba, ka "Vienotībā" un PLL visi nobalsos par Zatleru.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais