Valdība lems par iespējamo robežu slēgšanu Šengenā

Valdība drīzumā aiz slēgtām durvīm spriedīs par iespējamo Šengenas līguma reformu, savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") uzskata, ka robežu slēgšana būtu neizdevīga.

Pabriks aģentūrai BNS pastāstīja, ka tuvāko divu nedēļu laikā valdībai būs jāformulē sava pozīcija šajā jautājumā, kas aktualizējusies Francijas un Itālijas dēļ - abas vienojušās reformēt Šengenas līgumu, un reformas ideja ir Šengenas valstīm dot iespēju biežāk vajadzības gadījumā slēgt robežas. Patlaban Francija īslaicīgi slēgusi robežu, lai izvairītos no lielā bēgļu pieplūduma no Ziemeļāfrikas valstīm, kur plosās nemieri, tikmēr Itālija izsniegusi uzturēšanās un ceļošanas atļaujas ap 20 tūkstošiem bēgļu.

Paredzams, ka ES iekšlietu ministri par šo jautājumu Briselē lems 12.maijā.

"Latvijai ir jābūt ļoti uzmanīgai, jo Šengenas zonas sasniegums ir liels - mēs ilgi debatējām par to, lai atceltu robežkontroli un būtu brīva pārvietošanās," uzsvēra Pabriks.

Ja Francija un Itālija nonāks pie pozīcijas, ka jāslēdz robežas, pēc Pabrika domām, Latvijai kā valstij kopumā tas būtu neizdevīgi. Tādējādi, Latvijai formulējot savu viedokli un valdībai lemjot par to, būtu jābūt vairāk negatīvi noskaņotai šajā jautājumā.

"Tas [robežu slēgšana] nav mūsu kā Eiropas Savienības robežvalsts interesēs, bet, protams, var jau saprast Itāliju un Franciju," atzina Pabriks.

Viņaprāt, slēdzot robežas, problēmu nevar atrisināt. "Ir situācijas, kad ir jāpalīdz," viņš piebilda, aicinot atminēties 1945.gadu - ja būtu slēgtas rietumvalstu robežas, daudzus latviešus nošautu vai aizvestu trimdā.

"Risinājums ir tāds, ka Šengena nav jāaiztiek, bet ir jāmeklē citi mehānismi, piemēram, jāpalīdz vai nu finansiāli vai arī jāmeklē kādi kompensācijas mehānismi, piemēram, uzņemt kādus bēgļus, bet Eiropas Savienība par viņiem maksā. Nevajag būt tik bailīgiem [pret bēgļiem]," pauda Pabriks.

Pēc viņa domā, bailes no imigrantiem ir ksenofibiskas, taču to var saprast, jo latvieši atceras padomju laikus. Vienlaikus Pabriks norādīja, ka imigrāciju var regulēt.

Jau vēstīts, ka Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Itālijas premjers Silvio Berluskoni otrdien Romā vienojās par nepieciešamību reformēt Šengenas līgumu. 1985.gadā pieņemtais Šengenas līgums ļauj dalībvalstu teritorijā brīvi šķērsot robežas bez personu robežkontroles.

Līgums ļauj policijai īstenot neregulāras pārbaudes uz ES valstu savstarpējām robežām, tāpat valstis ir tiesīgas ieviest robežkontroli uz laiku ne ilgāku kā 30 dienas, ja rodas draudi iekšējai drošībai.