Lai arī, pateicoties administratīvi teritoriālajai reformai, patlaban ievērojami samazinājies pašvaldību skaits, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars nedomā, ka tādēļ būtu ievērojami jāsamazina parakstu vākšanas vietu skaits.
Latvijas Radio pirmdien CVK vadītājs atgādināja, ka, sākot parakstu vākšanu visā valstī, viens no pirmajiem uzdevumiem būs pašvaldībām, kurām jānosaka parakstu vākšanas vietas. Iepriekšējā reizē tādas bijusās apmēram 600 - katrā pašvaldībā vismaz viena un tur, kur ir vismaz 10 tūkstoši iedzīvotāju, viena uz katriem 10 tūkstošiem.
"Šobrīd mums ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību skaits no 400 ir samazinājies līdz 119, tomēr manā uztverē tas nav par pamatu, lai krasi mainītos šo vietu skaits. Protams, ka tas ir pašvaldības kompetencē un no tā ir atkarīgs arī finansējuma apjoms, ko mēs šobrīd nevaram pateikt, cik tad galu galā mums būtu vajadzīgs naudas līdzekļu, lai 30 dienas no vietas strādātu tie parakstu vākšanas punkti, kas būs noteikti Latvijā," skaidroja Cimdars.
Viņš atzina, ka pašvaldībām nevar uzlikt par pienākumu noteikt tās pašas parakstu vākšanas vietas, ko iepriekš, taču aicinās to darīt.
"Katrā ziņā pavadvēstulē, kur mēs šādu uzdevumu dosim, es aicināšu pašvaldības izvērtēt un bez liekas vajadzības nemainīt nedz šo punktu skaitu, nedz atrašanš vietas. Jo tie tomēr nav vēlēšanu iecirkņi, un, cik prakse ir parādījusi, tad pašvaldības mēs izraudzīties arī tādus parakstu vākšanas punktus, kurus ir grūti atrast. Visbiežāk ir problēmas ar Ziepniekkalnu, cik es atceros, citās pašvaldībās varbūt mazāk, bet katrā ziņā viens ir skaidrs - ja parakstu vākšanas vietas cilvēks atmiņā kaut kur ir ieaugmējis, tad būtu vēlams, lai viņas tur arī saglabātos," uzsvēra CVK vadītājs.
Viņš arī atgādināja, ka iepriekšējā reizē, kad bija noteikti 600 parakstu vākšanas punkti, valstij parakstu vākšanas procedūra izmaksāja ap 500 tūkstošiem latu.
Turpretī, komentējot iespēju, ka kādu no parakstu vākšanas posmiem vai iespējamos referendumus par izmaiņām Satversmē saistībā ar Nacionālās apvienības rosināto pilnīgo pāreju uz mācībām valsts valodā jau no pirmās klases un apvienības "Vienota Latvija" rosinājumu krievu valodu atzīt par otru valsts valodu, kur gan vēl nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu CVK nav iesniegti, varētu apvienot, Cimdars vien norādīja, ka tas atkarīgs no parlamenta darba.
"Apvienot var referendumus pie nosacījuma, ja parlaments pieņem attiecīgos lēmumus - tātad noraida vai pieņem ar grozījumiem iesniegtos likumprojektus - faktiski vienlaicīgi. Ja parlaments to neizdara vienlaicīgi, tādā gadījumā mēs nevaram arī nekādu šo uzkrāšanu veikt. Jo pagaidām likums nosaka, ka pēc tam, kad parlaments šo jautājumu ir izskatījis, referendumam ir jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus [pēc tam]," uzsvēra Cimdars.
Līdz ar to, ja parlaments šos lēmumus pieņem ar vairāk nekā vienas nedēļas atstarpi, apvienot referendumus nav iespējams.
No finansiālā viedokļa - apvienojot procedūras, ieguvums, protams, būtu, jo nebūtu jādubulto darba laiks un cilvēkresursi ne pirms referenduma laikā, ne tā norises dienā, savukārt, piemēram, balsu skaitīšanā samazināt izdevumus vienalga nebūtu iespējams.
"Kaut kāda ekonomija uz darba algām noteikti ir, bet, cik viņa liela, to grūti pateikt. Tas katrā ziņā nav divkārtīgs ieguvums. Ja mums divi referendumi nosacīti maksā četrus miljonus [latu], tad divi referendumi vienā dienā varētu maksāt apmēram 3,7 [miljonus latu]," minēja Cimdars.
Jau vēstīts, ka Nacionālajai apvienībai izdevies savākt nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu, ko pirmdien sēdē oficiāli apstiprinās CVK, tādējādi sākot parakstu vākšanas procedūru visā valstī.