Zaļo un zemnieku savienības (ZZ) pārstāvji trešdien tikšanās laikā ar starptautiskajiem aizdevējiem atkārtoti uzsvēruši, ka Latvijā pensiju samazināšana nav pieļaujama.
To žurnālistiem trešdien pēc tikšanās pastāstīja ZZS pārstāvji. ZZS līderis Augusts Brigmanis informēja, ka aizdevēji iepazīstināti ar ZZS prezentāciju par sociālo jomu, lai kliedētu dažādus mītus. Piemēram, aizdevēji tikuši informēti, ka 80% Latvijas pensionāru iztiek ar 180 latiem mēnesī un daudziem pensionāriem ienākumi ir pat zemāki par 150 latiem.
Šī informācija aizdevējiem zināmā mērā lika aizdomāties, klāstīja Brigmanis un piebilda, ka šādi līdzekļi pensionāriem pieejami mēnesī, nevis dienā vai nedēļā. "Viņi šo lietu piefiksēja," viņš sacīja, uzsverot, ka pensijas un pensiju piemaksas nedrīkst samazināt.
Brigmanis arī pavēstīja, ka aizdevēji atkārtoti apliecinājuši, ka konkrēti budžeta konsolidācijas pasākumi ir Latvijas rokās un lēmumi ir jāpieņem Latvijas valdībai.
Pēc viņa teiktā, ZZS un aizdevējiem ir "diezgan tuva filozofija" par to, ka lineāra izdevumu samazināšana nav pareizākais variants.
Kā vēl vienu jomu, kurā ZZS nepieļaus izdevumu samazinājumu, Brigmanis minēja subsīdijas zemniekiem. Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja, ka pašlaik Latvijas lauksaimnieki saņem vienus no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) platību maksājumiem, zemāki tie ir tikai Rumānijai. "Ja nākamgad netiktu piešķirti tie seši miljonu latu, kas ir šogad, ko Latvijas valdība maksā pie ES platību maksājumiem, tad mēs izlīdzināmies ar Rumāniju," viņš paskaidroja.
Jomas, kurās ir iespējams samazināt izdevumus, ir, piemēram, valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana, jo pašlaik valsts nekustamie īpašumi netiek atbilstoši apsaimniekoti, un maksājumi par telpām, kur tiek izvietotas valsts iestādes, pieaug, klāstīja Ventspils mērs. Pēc viņa teiktā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jautājumi nebūtu jāuzrauga Finanšu ministrijai. Efektīvākai valsts īpašumu izmantošanai piekrīt arī starptautiskie aizdevēji, piebilda Lembergs.
Tāpat budžeta konsolidācijas laikā nedrīkst pieaugt kārtējie pamatbudžeta izdevumi, un šajā laikā valsts nedrīkst uzņemties papildu funkcijas, viņš uzsvēra. Arī izdevumu pieaugums viena miljona latu apmērā komandējumiem nav pieļaujams.
Lembergs arī norādīja, ka 2012.gada budžeta deficītam ir jābūt 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai arī izskanējusi informācija par iespēju to noteikt 2,5% apmērā no IKP. "Mēs nevaram iet tik zemu, jo mūsu vienošanās ar Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu ir 3% no IKP, un 2,9% no IKP būtu pilnīgi pieņemami," viņš teica un piemetināja, ka aizdevēju misijas noslēgumā par Latvijas budžeta deficītu ir jāvienojas.
ZZS tikšanās laikā ar aizdevējiem pārrunāja vairākas tēmas, tostarp valsts budžeta izstrādi, aizdevuma termiņa pagarināšanu, valsts un pašvaldību budžeta deficīta samazināšanu, kā arī apspriesti izglītības, labklājības un veselības jomas jautājumi. Tāpat apspriesta lauksaimniecība, banku sistēma un valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana, savukārt konkrēti 2012.gada budžeta konsolidācijas apmēri nav pārrunāti. Aizdevēji tikšanos novērtēja kā konstruktīvu un atzinīgi vērtēja ZZS sagatavoto prezentāciju par dažādām jomām.
Pārskata misijas vadītājs Marks Grifits žurnālistiem norādīja, ka aizdevuma programmā svarīga ir pievienošanās eiro zonai, kas nav tikai formalitāte - tas ir grūti, un ar politiķiem pārrunāts tas, kā tieši Latvija pievienosies eiro zonai, kas vēl jāizdara, piemēram, jāveic vēl nedaudz konsolidācijas. Tāpat nepieciešamas strukturālās reformas, tostarp izglītībā un citur.
Jau vēstīts, ka starptautisko aizdevēju misija Latvijā ieradās otrdien, 5.aprīlī. Tā vērtēs valdības sagatavotos 2011.gada budžeta grozījumus un 2012.gada budžeta sagatavošanu.