Ar starptautiskajiem aizdevējiem tiksies ne vien Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), bet visu Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošo partiju līderi, par iecerēm informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš.
"Provizoriski plānota tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienības vadību - savienībā ietilpstošo partiju priekšsēdētājiem,” sacīja Krastiņš.
Tas nozīmē, ka sarunās ar aizdevējiem piedalīsies – Raimonds Vējonis (Latvijas Zaļā partija), Augusts Brigmanis (Latvijas Zemnieku savienība) un Uldis Sesks (Liepājas partija).
Tikšanās iecerēta nākamajā nedēļā.
Uz jautājumu, vai starptautiskie aizdevēji turpmāk regulāri tiksies ar ZZS pārstāvjiem, Krastiņš atbildēja, ka jau iepriekš aizdevēji ir tikušies ne tikai ar valdību veidojošo partiju, bet arī opozīcijas pārstāvjiem - līdz ar to tikšanās ar ZZS veidojošo partiju vadību pēc būtības nenozīmējot jaunu pieeju sarunām par ekonomikas stabilizācijas programmu.
“Eiropas Komisija vēlas apspriest galvenos Latvijas izaicinājumus, tostarp budžeta konsolidācijas plānus un strukturālo reformu turpmāko gaitu,” norādīja EK pārstāvis.
Brigmanis iepriekš aģentūrai BNS sacīja, ka EK pārstāvji meklējuši tiešu kontaktu ar Lembergu, lai runātu par tikšanos. To apliecināja arī Lembergs, uzsverot, ka pašlaik tiek saskaņota apspriedes darba kārtība un izskatāmo jautājumu loks.
Lembergs sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem būšot strikts jautājumā par pensiju samazināšanu.
“Striktu nostāju paudīšu attiecībā par pensijām – pensijas, kā arī to piemaksas samazināt nedrīkst," teica Lembergs.
Ar starptautiskajiem aizdevējiem viņš vēlas pārrunāt Latvijas valstij izsniegto aizdevumu atmaksas kārtību un termiņus, valsts budžeta izstrādes praksi un kontroles mehānismus, kā arī ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Savukārt jautājumā par valsts sociālajiem pabalstiem viņš paudīs, ka valsts pārvaldes līmenī pabalstu izmaksu sistēma būtu optimizējama, kā to jau izdarīja Latvijas pašvaldības 2009.gadā.
Lembergs sacīja, ka starptautiskajiem aizdevējiem vēlas parādīt budžeta deficīta samazināšanas alternatīvus risinājuma variantus.
Starp darba kārtības jautājumiem varētu būt arī reformu virzība valsts pārvaldē, darbaspēka atražošanas problēmas un valsts kapitālsabiedrību pārvaldes pilnveidošanas aspekti.